Vienaldzība.
Nekad neesmu svinējusi, ari tagad nesvinu un šaubos, vai kādreiz svinēšu. Vienu reizi skolas laikā skolā ir grebts ķirbis(angļu val. stundā, kas bija veltīta šai tēmai). Baigā ķēpa :D. Nesaista. Ja kāds dauzās pie manām durvīm - izliekos, ka neesmu mājās. Nejūtu nepieciešamību vērt vaļā un nez ko dalīt.
Varbūt, ja draudzenes nez kādu ballīti taisītu, es aizietu, bet nu...nevienai no mums šie nav kkādi baigie svētki.
Varbūt, ja mums būtu kkādas normālas tradīcijas šajos svētkos iedibinājušās(kā rāda filmās vai redzēts bildēs no ārzemēm), es domātu savādāk, bet šobrīd tā prostā vazāšanās pa mājām dīcot saldumus...nejēdzīga liekas.