Mūsu dīvainības.

nezinu, vai divainības, bet nekad neņemu pirmo preci, kas ir veikalā, parasti ņemšu otro.
nēedu čipšus , kas ir stāvējuši vaļā kādu dienu jau. (tā ir arī ar citiem produktiem)


nevaru vairs iedomāties.

esot pie kāda pirmo reizi (uz jubilejām vai tāpat) neēdu no traukiem un neizmantoju galda piederumus, respektīvi - neēdu. nepatīk doma,ka man jaēd no svešiem traukiem.

man nepatīk citu cilvēku mājdzīvnieki

arī neēdu pie citiem.

Atcerējos vēl - Kad es taisu ēst, es nereti iedomājos, ka piedalos Gandrīz ideālās vakariņās un, ka mani filmē, un tad domās runāju, ko tagad daru, ko pievienoju.

Pirmais, ko pamanu cilvēkos ir uzacis.

Un neēdu no šāda veida galda piederumiem:
https://www.google.lv/search?q=koka+dak%C5%A1i%C5%86as&source=lnms&tbm=isch&sa=X&ei=6mZxUs-1E8SG4gSw8IDwCg&ved=0CAcQ_AUoAQ&biw=1366&bih=667#q=karote&tbm=isch&facrc=_&imgdii=_&imgrc=niIfoc_1tlL5JM%3A%3BTsTtik0gDQPibM%3Bhttp%253A%252F%252Fwww.amurs.lv%252Fimages%252Fproducts%252FTRAUKI%252FTrauki_un_galda_pieder.ARKIETE%252F_prods%252FTRADICIONAL_pusdien.karote_%252Ftradicional_pusdien.karote.jpg%3Bhttp%253A%252F%252Fwww.amurs.lv%252Flv%252Fkatalogs%252Fshop%252Ftrauki%252Fgalda-piederumi%252Ftradicional-pusdien-karote-%252F%3B207%3B210

Jā, es esmu ļoti dīvaina.

Es esmu dīvains (kā izrādās), ka fanoju par skaistām kurpītēm vēl skaistākās kajiņām. Pirms 5 dienām man likās: ka esmu "pelēks bara cilvēks".

Ejot tualetē, vannas istabā vienmēr aizslēdzu durvis, ja arī mājās esmu viena.
Gulēt eju ar ieslēgtu datoru (lai ir gaisma, mūzika), jo ļoti baidos no tumsas.
No rītiem vienmēr no gultas cenšos izkāpt ar labo kāju. Ja tas neizdodas, lienu atpakaļ, min. paguļu un lienu arā vēlreiz.
Vienmēr pannā,katlā atstāšu pēdējo gabaliņu ēdamā, lai nav jāmazgā trauks.
Nepatīk kavēt, tāpēc labāk ieradīšos 40min. ātrāk, nekā vēlāk. (ne vienmēr)

nekad neņemu maizes pirmās šķēles, vienmēr aizrokos līdz vidum, jo tur maize liekas mīkstāka

un garšīgāka

hmm manas dīvainības-
pirms gada ,kad vēl ēdu gaļu ,tad vienmēr apēdu visu vispirms piemēram kartupeļus,salātus un gaļu vienmēr ēdu pēc tam
Žurnālus vienmēr sāku skatīties no pēdējās lapaspuses respektīvi žurnāla aizmugures
kad ceļos no rītiem vienmēr no gultas kāpju ar labo kāju ārā
Ja sakārojas kāds saldums piemēram konfektes ,es nekad neapēdīšu pēdējo gabalu jo ir tāds teiciens ,ka nevajag apēst pēdējo gabaliņu ,jo tad varot palikt vecmeitās

*Ēdot pelmeņus vienmēr vispirms apēdu gaļu un pēdējo kā našķi atstāju mīklu
*Ir dzirdēts, ka guļu ar pusaizvērtām acīm. Nezinu
*Nevaru aizmigt, ja vīrs pirms gulētiešanas mani nav apsedzis un iedevis miega buču kā mazam bērnam.
*Garšo kefīrs+ siera čipši( sen nav ēsti,mmm)
*Nevaru iziet no mājas, ja līdzi somā nav ūdens pudele. Ja esmu to aizmirsusi(gadās reti), tad sākās stress un domāju, kur lai fiksi ieskrienu nopirkt.

Baidos zvanīt svešiem cilvēkiem;
pirms izeju no mājas, vaiākas reizes pārbaudu, vai visi logi ciet, nekur nav palikusi ieslēgta gaisma + paraustu durvis, lai pārliecinātos, vai tiešām aizslēdzu;
ļoti baidos kaut ko nokavēt (ne dzīves svarīgākos notikumus, bet sīkumus), tādus kā autobusu, tikšanos ar kādu, kino, teātri - vienmēr ierodos ar laika rezervi;
uzliekot modinātāju telefonā, vairākas reizes pārbaudu, vai tiešām uzliku un tas mani no rīta pamodinās;
izgājusi no mājās, vienmēr pa ceļam paskatos somā, vai man maks, atslēgas un tel. ir līdzi.

(pēc šī visa laikam varam secināt, ka neuzticos pati sev)

+ vēl pie manāmm dīvainībām var pieskaitīt visas Mežāzes

Man pašai no sevis paliek bail

Man ir fobija no mūķenēm.
Kad biju maza un vēl gāju mūzikas skolā, vienu reizi bija atnākusi mūķene (es nezinu, ko viņa tur meklēja), ieraudzīju viņu, sāku trīcēt un skrēju uz tualeti, tur ieslēdzos, nosēdos uz zemes un raudāju. Pēc kādas stundas tikai iznācu ārā. TIK ļoti bail man no viņām ir. pati nezinu, kāpēc.

1. Vienmēr vilcienos un autobusos sēžu konkrētā vietā (man ir sava taktika, kā es izvēlos sēdvietu)
2. Telefonu turu tikai pie kreisās auss. Kad turu pie labās auss,liekas,ka neko nedzirdu
3. Kūkas ēdu pa kārtām, nevis visu kopā
4. Riebjas pa māju staigāt čībās. Staigāju vai nu ar basām kājām, vai arī zeķītēs
5. Nepatīk gulēt uz palaga, bet klāju apakšā plānos pledus. Nezinu kāpēc tā, bet tā varu daudz labāk un ātrāk aizmigt...

Nē, nu vispār interesanti, ka ir vēl kāda tāda kā es

6. Ļoti nepatīk augstums. Kad uzkāpju augstākā tornī vai celtnē, liekas, ka paliek slikti un mana sirds apstāsies. Es pat pievēršu uzmanību tam, kurā stāvā atradīsies mans dzīvoklis

Man arī ir visas Mežāzes dīvainības.

Baidos zvanīt svešiem cilvēkiem

+ baidos celt svešiem nr.

*Kad aizlēdzu durvis vēl kādas 2x pārbaudu vai tiešām to izdarīju.
*Ja pēkšņi iešaujas prātā kaut kas, ko man lika izdarīt (piem. izslēgt loku šķēres) vispirms iestajas panika un aizdomājos vai to izdarīju un tad eju pārbaudīt.
*Ja man tiek uzticēts kāds ļoti atbildīgs uzdevums- vienmēr pārbaudu kādas 3x vai esmu to izdarījusi precīzi.
*Pirms izeju no mājas vienmēr pārbaudu vai man līdzi ir telefons.
*Autobusā iekšā nekad nekāpju pirmā (ja nu vienīgi esmu viena. Loģiski. )
*Tracina, ja lietas nav noliktas atpakaļ precīzi tur, kur es viņas biju nolikusi un precīzi tādā pozā kādā viņas bija.
*Nekad veikalā nedošu daudz sīcenes, ja aiz manis stāv cilvēki. Kauns.
*Ejot pa ielu nevaru neko ēst- jūtos ļoti neērti.

Ehh, daudz man viņu vēl.

Baidos zvanīt svešiem cilvēkiem;
pirms izeju no mājas, vaiākas reizes pārbaudu, vai visi logi ciet, nekur nav palikusi ieslēgta gaisma + paraustu durvis, lai pārliecinātos, vai tiešām aizslēdzu;
ļoti baidos kaut ko nokavēt (ne dzīves svarīgākos notikumus, bet sīkumus), tādus kā autobusu, tikšanos ar kādu, kino, teātri - vienmēr ierodos ar laika rezervi;
uzliekot modinātāju telefonā, vairākas reizes pārbaudu, vai tiešām uzliku un tas mani no rīta pamodinās;
izgājusi no mājās, vienmēr pa ceļam paskatos somā, vai man maks, atslēgas un tel. ir līdzi.

MAN TIEŠI TĀPAT. + vēl pirms eju gulēt pārbaudu visur gaismu, gāzi, durvis un pat vairākas reizes

Un ja aizmirstu bija ciet durvis vai nē, es neaizmigšu ja neiešu pārbaudīt

Sabiedriskajās tualetēs cenšos čurāt klusu tā lai neskan

-Pie bankomāta pārskaitu naudu, man pašai liekas stulbi, bet no mammas reāli tas ir pielipis. Un katu reizi, kad tā izdaru, nodomāju, cik stulbi tas ir
-100 reizes pārbaudu vai durvis dzīvoklī ir aizslēgtas, tas pats ir ar logu darbā.
-Bail mazgāt seju, jo ir sajūta, ka kāds stāv aiz muguras.
-Vienmēr no tualetes līdz guļamistabai skrienu, cauri otrai istabai, ja ir tumšs.
-Kad esmu viena visur sadedzu gaismu, kad eju uz tualeti
u.t.t.

Un vēl - ja runāju skype konferencēs ar web kameru, tad aizspiežu ar pirkstu no punktiņu, lai gadījumā neieslēdzas arī mana kamera. Ja apnīk turēt pirkstu, pielīmēju lapiņu.
Patīk uz sms atbildēt tik pēc kādām 3-5 min., kaut arī pirksti dikti niez. Sevišķi šo metodi piekopju attiecībā uz puišiem. Laikam tāpēc arī esmu viena.
Nevaru aizmigt, ja mājās nav ieradušies visi, kas dzīvo te patstāvīgi.
Draugiem čīkstu, ka neielūdza mani uz kārtējo ballīi..bet kad izskan ielūgums, man pēkšņi "jābrauc" uz Siguldu, Liepāju, Latgali utt.
Ar ēdamkaroti ēdu tikai zupas..nevaru ieēst,piem, kartupeļus ar salātiem.
Sabiedrībā man ir ļoti neerti ēst. Tas man ir ļoti personiski. Protams, apmeklēju kafejnīcasm bet tad sēžu pašā tālākajā stūrītī.
Lai labāk atcerētos mācību vielu, mācību materiālus lieku zem spilvena.