Sveikas, meitenes.
Vēlos jautāt vienu jautājumu. Kapēc man nav draugu? Es eju trīs pulciņos , tajā skaitā arī sports, un komunicēju ar visiem lieliski, nesaku aizvainojošus vārdus un žargonus, jokoju, smejos, bet nav ar ko aiziet uz kino vai koncertu, elemtāru pasākumu vai vienkārši pasēdēt padzert tēju, paskatīties hokeja spēli. Izskatos pilnīgi normāli, neesmu kalsna vai resna. Neģērbjos vecās ļurcenēs, no manis nesmird.
Dzīvoju kopā ar māti, jo vecāki izšķīrušies. Māte strādā divos darbos pelnot iztikai, tapēc atnāk mājās demitos un iet gulēt. Esmu vienīgais bērns ģimenē, ir pusbrālis, bet ar to redzos tikai pie tēva Z-svētkos un vasarā. Bija viens gadījums šovasar, ka es aizbraucu pie tēva( vienīgā vieta, kur es jūtos mīlēta un gaidīta) bija nepatīkams pavērsiens. Ar brāli sēdēju 2 nedēļas mājās un gludināju drēbes, taisīju ēst, slaucīju grīdu, kamēr pamāte pēc darba gāja pa frizētavām un airobikām. Jutos taka kalpone. Tagad nezinu kā man ar viņiem runāt, jo iepriekš bija brīvas attiecības.
Man ir ļoti vientuļi, neviens nekad neatsaucas. Ko man darīt, esmu izmisumā. Iet pie psihaloga negribās, nevienam bāzties virsū arī. Lūdzu palīdziet!
18
