Mans komentārs tika adresēts autorei un visām, kurām zagšana šķiet normāla. Man šķiet, ka daudz vieglāk būu ja tās, kurām tas ir pieņemami zagtu viena no otras, nevis ar savām savādajām vajadzībām iecēŗt robu - kaut minimālu - svešā maciņā.
Un nē - es neesmu nekad zagusi. Man ir ļoti stingra mamma, kura no mazotnes pat konfektes neļāva no plaukta ņemt bez atļaujas un vienmēŗ dzīvē ir bijis teksts galvā - pat čigāns savā mājā nezog. Vēl ļaunāk - es nespēju saprast kā cilvēks var krist tik zemu, lai zagtu? Uzskatu, ja esi pati zagusi, tad tev vairs nav tiesību protestēt par to, ka kāds apzog tevi.
Ja tev der šāds dzīves modelis - iet un ņemt svešu - dzīvo ar to, bet man tādas lietas šķiet novirze no normas un kaut kas amorāls. Tāpat kā cita cilveka īpašuma bojāšana - piemēram, apspļaudīšana, apmētāšana ar olām vai kā tamlīzīgi.