Kā vīrietis pret māti, tā pret sievu.

Man ir tāds novērojums, ka ja dēls ar māti satiek superīgi un ir tuvi, tad visdrīzāk ir darīšana ar memmīti.

Tam gan es nepiekrītu :)

Man ir tāds novērojums, ka ja dēls ar māti satiek superīgi un ir tuvi, tad visdrīzāk ir darīšana ar memmīti.

+1. Tur nekas nevar labs sanaakt, ja pieaugusha viiriesha labaakais draugs ir vinja mamma.
Ir dazas maates, kuras nav nekaadu cienju pelniijushas. Katrs gadiijums ir individuaals. Ja maate visu beerniibu ir viirieti dauziijusi kaa pelavu maisu un uz vinju lamaajusies rupjiem vaardiem, tad viirietim ir visas tiesiibas buut dusmiigam.

Man īpaši nepatīk, kā manējais izturas pret mammu, bet viņi vienkārši nevar sadzīvot, savukārt ar krustmāti viņam ir ļoti labas attiecības, un drīzāk pret viņu viņš izturās kā pret mammu :) grūti izprast, dažreiz cenšos viņu piekodināt, lai nav tik vēss pret mammuku :)

Man ir tāds novērojums, ka ja dēls ar māti satiek superīgi un ir tuvi, tad visdrīzāk ir darīšana ar memmīti.

Tur nekas nevar labs sanaakt, ja pieaugusha viiriesha labaakais draugs ir vinja mamma.

++++
Man vīrieša attieksme pret māti ir svarīga tikai virspusēji - lai viņš nav vardarbīgs vai ar citām tamlīdzīgām nosliecēm.
Pārspīlēta memļakošanās un nespēja atraut savu dzīvi no mātes nevis parādītu, ka viņš labi izturēsies arī pret mani, bet gan, ka man nekad nebūs normāla vieta viņa dzīvē, jo tur vienmēr priekšā kā svarīgākā un vienīgā noteicēja būs māte.

Man ir tāds novērojums, ka ja dēls ar māti satiek superīgi un ir tuvi, tad visdrīzāk ir darīšana ar memmīti.

Bet vai tad tagad ir runa par memļakošanos un nespēju atraut savu dzīvi no mātes? Var jau būt, ka pārpratu šo tekstu, bet zinu daudzus puišus (tai skaitā arī mans brālis), kuri tiešām labi saprotas ar savu māti, ir labas attiecības, bet visus lēmumus pieņem paši un dzīvo paši savu dzīvi. :) Nekāda sakara ar memmīšiem :)

Es vairaak tomeer sliecos piekrist.Domaaju taapat kaa daudzas,veerteeju iztureesanos visumaa pret sievieti-vecmaaminu ,maasu,pazinu,darba koleegi utt!

Jā. Tā ir primāra attieksme pret Sievieti. Paši pamati. Tas, ko viņš ir redzējis no bērna kājas. Kā arī tēva attieksmi pret māti.
Es to vienmēr esmu skatījusies.

Attiecību sākumā to grūti izvērtēt - tad jau visi pēc iespējas jaukāki un pūkaināki. Bet vēlāk - pēc gadiem, teiksim - laulībā, kad jau vairs nav jāizrādās viens otram...

Briesmīgi ir, ja vīrietis ar laiku sāk salīdzināt mīļoto ar savu māti, kas, viņaprāt, darījusi daudz ko nepareizi, tad ir viss - cauri, tu vari kaut no ādas līst ārā.

Nepiekrītu, manējais pret mani tik labi neizturās kā pret savu māti.

Nezinu vai piekrītu 100% šim apgalvojumam, bet man ir ļoti svarīgi kā mans vīrietis attiecas pret visām sievietēm - pret savu māti, manu māti, māsām, māsīcām, tantēm un pat svešām sievietēm.

Ļoti atkarīgs no viņa ģimenes .. protams, mammai ir jāpalīdz un jāciena viņa, tomēr jāspēj novilkt robeža starp savu ģimeni un mammas ģimeni.

Es, piemēram, neļauju mammai bāzt savu degunu manās attiecībās. Ja viņa to dara (un reizēm dara), tad es viņu nolieku pie vietas. Citādā ziņā gan palīdzu iespēju robežās, jo viņa palikusi viena, un viņas kaķiem paiku vedu .. tā kā te vajag definēt, kas ir pieņemama izturēšanās un kas ir slikta izturēšanās. Jo, piemēram, es esmu savai mammai pateicis, lai nebāž savu degunu tur, kur viņu neviens neprasa vai arī pa tehniskām lietam viņa grib kko uztaisīt/izremontēt tā, kā es uzskatu par neiespējamu vai nepareizu .. nu tad mēs pakasamies .. esmu pat viņu gandrīz no mašīnas izsēdinājis, jo viņa man centās ieskaidrot, kur jābrauc, ka man gps uzlikts .. to var definēt, kā sliktu izturēšanos no malas .. bet nu ko darīt, ka lien, kur nevajag?

Piekrītu pa lielam, tas arī ir dzīvē pierādījies.

Es vairak vai mazak piekritu. Nu ir varbud kadi superiznemumi, kad mate kka nodevusi dela uzticibu un vins ar vinu neruna. Nezinu par visiem, bet pec saveja viriesa varu spriest, ka sis sakamais ir patiess.:)

Piekrītu šim apgalvojumam. Patiesībā.. jāpavēro puiša attieksmi pret ģimeni kopumā, ne tikai pret māti :)

Man ir tāds novērojums, ka ja dēls ar māti satiek superīgi un ir tuvi, tad visdrīzāk ir darīšana ar memmīti

Nepiekrītu :)

Šim apgalvojumam piekrītu.
Daudzas te jau aiziet par tālu - mammai nevajag līst attiecībās un vīrietim nav jābūt memmītim, visam tak ir savas robežas.

Pašai dzīvē ir bijuši divi spilgti, pilnīgi pretēji piemēri un, protams, ka puisis, kuram bija lieliskas un jaukas attiecības ar savu mammu, kura ne līda attiecībā, ne kādā citā veidā ietekmēja viņa dzīvi, viņa izvēles, pret mani izturējās labāk, nekā tas, kurš pret savu māti izturējās salīdzinoši nelāgi, kad bija pat situācijas, kad aizrādīju no savas puses viņam par to.

Arī ir derīgi pavērot kāda ir sievietes attieksme pret tuviniekiem.. Tas nav mazāk svarīgi.. :)

Zinu meiteni, kura no malas šķiet absolūts filantrops.. draugs visiem. Bet tad ieraudzīju kā viņa sarunājas ar mammu .. mati cēlās stāvus!
Ar laiku atklājās arī, ka šajā personā ir krietni vairāk ''indes'' nekā šķietami vēsos, nelaipnos cilvēkos :)

Pilnīgas muļķības

Tāpat to var attiecināt arī uz bijušajām, ja viņš par savu bijušo saku daudz slikta, tad zini, ka to pašu teiks par tevi.

Tāpat to var attiecināt arī uz bijušajām, ja viņš par savu bijušo saku daudz slikta, tad zini, ka to pašu teiks par tevi.

Tu jau tik agrā stadijā plāno kļūt par bijušo? :D

Štanks - Tas uz priekšu domājot. :D

+/- jā. Īpaši, ja ir slikta attieksme pret māti. Ja ir laba, tas vēl neko negarantē, bet, ja slikta - viss skaidrs.