Domu spēks

Reģ: 29.10.2013

Sveikas, meitenes!

Vai jums ir kādi ieteikumi, kā mainīt domāšanu?
Biju ļoti ilgi, apmēram pusotru gadu, ieslīgusi depresīvā noskaņojumā, lai arī ikdienā varbūt to tā nevarēja pamanīt, tomēr sirdī visu laiku tāds bēdīgs noskaņojums.

Nesen uzkāpu kaut kā atkal uz pareizā ceļa, tomēr jūtu atkal negatīvās domas. It īpaši, kad tas saistās ar vīriešiem. Pat tad, kad nekas vēl īsti nav sācies, liekas- nē, tā pat nekas nesanāks. Jau sagatavojos uz to, ka varētu būt negatīvs iznākums. Un tās domas ģenerējas tik strauji, ka vairs pat nekāda pozitīvā iznākuma nav acu priekšā, kamēr sirdī gribētos.

Tas pats attiecas arī uz dzīvi. It kā saņemos, samotivējos, ka esmu un būšu veiksmīga, man viss izdosies, tomēr tā pozitivitāte nenoturas vairāk par pāris stundām. Liekas, konstanti esmu nomākta, izņemot brīžus, kad sportoju vai atsevišķus uzplūdus.

Varbūt jums ir kādi ieteikumi kā iemācīties domāt pozitīvi un dzīvot "viegli"?

Patīkamu dienu visām! :)

29.10.2013 09:42 |

ZieduMeita

Reģ: 29.10.2013

Jā, "izvairīšanos" no negatīviem tematiem, citu aprunāšanas un tamlīdzīgi es jau labu laiku cenšos piekopt. Kā arī pati skaļi nerunāt par negatīvām lietām. Tā ir lieta, ko vismaz varu kontrolēt, taču domas, šķiet, dzīvo pašas savu dzīvi, ne zem manas kontroles.

Grāmatu lasīšana pilnīgi noteikti palīdz, bet ne ilgtermiņā. Ideja par jauna hobija atrašanu varētu noderēt. īstenībā, pat tagad palika mazliet vieglāk, zinot, ka ne es vienīgā tāda, kurā perinās kaut kāds nepārvaram negāciju burbulis.

Reizēm būt PATIESI laimīgam tomēr ir tik ļoti grūti. Tas, ko esmu sapratusi - pilnīgi noteikti jāiemācās laimi saskatīt vienkāršās lietās, sevī, nevis citos.

29.10.2013 17:22 |

misshine

2793

Reģ: 09.12.2010

Ideja par jauna hobija atrašanu varētu noderēt.

Tikai, lai ir tā, ka nav piespiedu kārtā, jo citādāk nekāda prieka nebūs, bet būsi nomākta, jo to darīsi tikai tāpēc, ka vajag.

29.10.2013 17:23 |

emanuelle2

16208

Reģ: 01.02.2010

Darbaa izveeles nav-jaastraadaa ar visiem draudziigi,bet maajaas tomeer izveelos vairaak tikties ar pozitiiviem cilveekiem!Esmu ieveerojusi,ja pozitiivi,veiksmiigi cilveeki mani loti labi iespaido.Sajaa zinaa esmu noteikti egoiste.

29.10.2013 17:59 |

ZieduMeita

Reģ: 29.10.2013

Tur nu taisnība - laba enerģija ģenerē labu enerģiju un otrādi. Tieši tādēļ zinu, ka jāatbrīvojas no negatīvajām domām, jo arī tās vairojas.
Dzīvi diezgan pamatīgi var iegrozīt pieliekot punktu attiecībām (arī ikdienišķām) ar cilvēkiem, kuri visu laiku ir negatīvi un tamlīdzīgi. Tā pat arī beidzot apskatīt un galvā cilāt pagātnes notikumus un cilvēkus.

29.10.2013 18:55 |

weee

9917

Reģ: 24.05.2012

kaut kādā diskusijā jau minēju

http://zelands.ru/

mani paķēra un varu apgalvot, ka jau kādus 5 gadus, kopš pirmo reizi ar šo saskāros , tas viss strādā par visiem 200%

29.10.2013 19:03 |

dorothea

865

Reģ: 12.02.2011

man ir gluži pretēji, pārāk labi par visiem domāju. satiekot kādu čali jau sāku domāt kā mēs aprecēsimies, dzīvosi kopā utt:D

29.10.2013 19:06 |

1234

1701

Reģ: 16.07.2013

Es esmu izlasījusi daudzas "domā pozitīvi" grāmatas. 90% visas tās literatūras ir sviests, bet ik pa laikam izdodas atrast kādu labu domu. Piemēram, pieņem pati sevi, iemīli sevi visu pirms. Tu nevari būt visu laiku smaidošā Anna, bet tu vari būt reizēm smaidoša, reizēm raudoša Santa. Pieņem to un nemaini raksturu, no savas būtības tu tā vai šā ilgstoši neaizbēgsi. Tu neuzceļ burvju pilis, kad satiec kārtējo īsto princi zirgā - tas taču ir burvīgi! Zini, cik sāpīgi ir sacerēties un aplausties? Uzskatu, ka labāk ir sagatavot sevi sliktākam iznākumam "ja nu kas".

Vienmēr uzskatījusi, ka tieši pieņemt sevi ir vislielākā māksla un tad šī dzīvošana harmonijā ar savu raksturu arī būtu kas labs.

29.10.2013 19:19 |

ZieduMeita

Reģ: 29.10.2013

weee, diemžēl krieviski nesaprotu.

Laikam tur jau ir tas grūtākais - izbalansēt realitāti, pielikt mazu cerību un paturēt prātā arī sliktāko iznākumu. Zinu cilvēkus, kuri pilnībā izslēdz slikto variantu apskatīšanu, jo,lai arī kas, vienmēr rodas risinājums visam. Saka, ka tāda veida domāšana arī palīdzot sasniegt mērķus, jo neizdošanās vienkārši netiek pat apskatīta.

Par sevis mīlēšanu - tā arī ir liela māksla. Ir sasodīti daudz cilvēku, kuri to jau ir nostādījuši tādā līmenī, ka tas vairs nav veselīgi. Visur sevi pirmo, es esmu vislabākā utt. Tādā kā iedomīgumā, egoistismā pārvēršas. Tomēr nevaru nepiekrist, ka sevis mīlēšana un veselīgas paškritikas atstāšana var patiesi likt justies labāk.

30.10.2013 09:43 |