Adele: Darbs, kurā sanāk, ka viņš ir mans padotais... taču es tur strādāju tikai īslaicīgi, esmu var teikt tur nosūtīta strādāt, kamēr nav atrasts aizvietotājs, pēc tam es atgriezīšos galvenajā ofisā un mums vairs kopā strādāt nesanāks.
Un es saprotu, ka darba attiecības IR riskantas --> līdz šim visiem kolēģiem, kas mēģinājuši kaut kur mani uzaicināt esmu atteikusi, bet šis kaut kā pamanījās aizķerties tālāk kā vajadzētu..
Iespējams, ka vaina tajā, ka pēc pirmās dienas, kad darba bija maz un sanāca pavairāk papļāpāt, es, izdzirdot, ka viņu pametusi meitene, turklāt dienu pirms viņš to bija ieplānojis bildināt un njā pēc tā ir pagājuši 2 gadi.. viņš daudz kam izgāja cauri - viņam bija emocionāli smagi tikt visam pāri....Nu pēc mūsu sarunām un viņa izteikumiem, ka viņš nemeklē attiecības pašlaik (lai gan sarunas gaitā stāstīja par savu mazo radinieci, un to, ka pats sev gribētu meitiņu) es acīmredzot atslābu, jo likās, ka būs draudzīgas attiecības un viņa draudzīgā attieksme nav ar tādu nolūku...
Gurri: Un nebija tā, ka viņš teica, ka mani mīl... tas nebija tāds "es tevi mīlu!" tas bija vairāk...."atceries es teicu, ka ne no kā nebaidos? Ir viena lieta no kuras es šausmīgi baidos, bet tā jau ir notikusi" tad es pajautāju kāda un viņš atbildēja, ka baidās atkal iemīlēties... Tajā vakarā es viņam visas savas šaubas par viņa izteikto vārdu patiesību atklāju: ka tas liekas maz ticami, un ka rodas iespaids, ka viņš ir brunču mednieks, kas girb mani ievilkt gultā, jo viņa flirtēšana, izgājieni un viss pārējais uz to norāda.... viņa atbilde.. aij es pat precīzi neatceros, bet beigās izskanēja frāze kā no grāmatām "...kā sīks puišelis iemīlējos". Njā.... tad es viņam pateicu, ka pus gadu kā minimums nekā mūsu starpā nebūs, jo esam kolēģi un viņš ir labs darbinieks, un vieglas aizraušanās dēļ es negribu riskēt ar to, ka kāds no mums aizietu no darba...
Un es negribu līst tur iekšā, ja tas nav pa īstam - es vnk gribu zināt, kas aiz tā visa slēpjas un tad jau domāt - vai man to vajag vai nē...gribu ar atklātām kārtīm: sekss, mīlestība, derības, lāpīšanās no iepriekšējām attiecībām - man vajag patiesību. Bet es negribu, lai cik savtīgi tas tagad skanētu, es tiešām negribu parādīt, ka viņš ir aizķēris kaut ko manī, varbūt pat tā nav mīlestība, varbūt vnk tā ir iekāre...bet es negribu, lai viņš zina, ka tur kaut kas ir, iekams es nezinu, kas viņam padomā...jo mums kolektīvs mīl baumas un tādas ziņas izplatīsies ātri, man to nevajag, man vajag domāt arī par savu reputāciju... es zinu, ka biju naiva, ka ļāvos mirkļa vājumam un noticēju, ka var cilvēks kā filmās iemīlēties meitenē no pirmā acu skatiena - heh, es arī taču iemīlējos pirmajā reizē no pirmā acu skatiena un likās, ka biju gatava uz visu.... bet vīrieši laikam nav tā iekārtoti... bet kļūdīties ir cilvēcīgi un es tagad gribu kaut kā to šmuci savest kārtībā, tikai nezinu kā, jo mana paranoiskā aizdomība un iztēle, dēļ kuras es jau tik daudz variantus sadomāju bremzē mani, jo es jau arī negribu tā ar nazi atcirst viņam tagad, ka nekas nebūs, ja viņš patiešām ir manī nu teiksim tā... ieskatījies...
Tāpēc arī jautāju jums, jo gribas zināt, kā no malas tas izskatās, ka citas rīkotos, varbūt kādai ir bijusi līdzīga pieredze, vai arī kāda orientējas Skorpionu vīriešu uzvedības paradumos un pateiks vai tas ir normāli priekš viņiem, vai nē :D
62
