Sveikas, meitenes! Gribas uzzināt jūsu pieredzi, viedokļus. Iespējams paskatīties uz visu mazliet no cita skatu punkta.
Esmu attiecībās mazliet mazāk par gadu. Puisi no visas sirds mīlu, lieli kašķi patiešām nav bijuši, jūtu to, ka rūpējas par mani, mīl... Tomēr tā nav bijis kopš attiecību sākuma. Ja sākumā parasti visiem ir tās rozā brilles, tad viņam jau nu noteikti ne. Tad es varēju viņam būt un varēju nebūt. Nu lūk, šajā attiecību sākuma posmā viņš darījis lietas, kuras es nekad viņam nebūtu nodarījusi (nē, krāpis gan nav). Bijis uz pasākumiem ar bijušajām, kamēr gulēju mājās un smagi slimoju... Un nezināju par to. Protams, vēlāk gan pats pateica un tā. Pārlieku aktīvi komunicējis ar citām daiļā dzimuma pārstāvēm (nu neesmu es traki greizsirdīga, bet flirta piesitienu tekstos sociālajos tīklos gan jutu), neko neteicu, izlikos, ka viss labi.
Bet tagad viss ir patiešām citādi: mīl, rūpējas. Kopumā esmu ļoti laimīga attiecībās, bet, vakaros apsēžot un pārdomājot visu, jūtu, ka tās pāris darva karotes medus mucā tomēr sāp. Esam ar viņu runājuši par to, esmu teikusi, ka man nepatīkami. Viņš atvainojas, saka, ka muļķis esot bijis.
Un tomēr es nevaru to visu aizmirst. Nezinu, kaut kas tur, nemāku palaist vaļā. Kā jums ir? Ilgi smeldz kādi pāri darījumi? Bieži vien par to jāpiedomā?