Ko jus definetu jedzienu "emocionali nepieejams"? Kadel cilveki tadi klust?

Sorry par kludam, atri rakstiju. :D

Es laikam varu sevi uzskatīt par emocionāli nepieejamu. Komunikācijā esmu ļoti lietišķa, vēsa un atturīga, atgrūžu cilvēkus. Bet patiesībā tas, ko gribas visvairāk, ir tieši pretējais tam, ko dodu citiem. Nezinu, kāpēc tas tā ir, bet ļoti augstu vērtēju cilvēkus, kuri, par spīti manam aukstumam, ir sirsnīgi un saglabā cieņu (nevis automātiski - hmm..viņa nesmaida - tātad man viņa nepatīk).
Pieņemu, ka šādu cilvēku var pieradināt tikai ar laiku. Parādot, ka tev var patiešām vienmēr var uzticēties.

Nezinu tavu situaciju, bet varbut tava gimene vai draugu loka nebija pienemts izradit emocijas? Es biju vilusies vairakos cilvekos pagtne, kuriem palidzeju un meginaju sniegt milestibu, tagad ari esmu tada ka nocietinajusies un atturiga, tacu dzili sirdi jebkurs velas sanemt milestibu un siltumu.

Uzskatu sevi arī par šādu cilvēku. Apzinos, ka ar tādu cilvēku ir diezgan grūti kontaktēties. Varu būt atvērta un tad vienā brīdī vienkārši "ieet sevī".
Paldies dievam, ka, piem., draugi, kurus pazīstu gandrīz visu mūžu, jau zin kāda esmu un pieņemt to.
Ar nepazīstamiem ir grūtāk.
Vēl varu pateikt, ka šādi ārēji auksti, neemocionāli cilvēki īstenībā iekšēji ir ļoti jūtīgi.

Esmu šādu cilvēku tips, bieži vien saku vienu (visbiežāk ko nejauku), bet patiesībā domāju pavisam pretēji! Un tā diemžēl visbiežāk ir ar cilvēkiem, ar kuriem man ir kas kopējs, mūs saista abpusējas simpātijas, tāpēc bieži vien daru to zināmu tiem, kas man daudz nozīmē (vai par tādiem kļūs), jo ļoti, ļoti nevēlos nodarit viņiem pāri ar savu (nepatieso) rīcību! Lai gan daudziem jau esmu nodarījusi pāri, tiesa, neviļus..

Tas laikam ir arī par mani,bet neuzskatu to par problēmu, vnk dabīgā veidā atlasu cilvēkus ar kuriem kontaktēties. :D Gadās, ka jo vairāk cenšas pievērst manu uzmanību, iepazīties,iepatikties, jo vairāk es noslēdzos un atgrūžu to cilvēku. Tādā brīdī vajag likt mani mierā un un ļaut sakārtot domas.

Interesanta tēma.. :) Piekrītu, ka tādi cilvēki iekšēji ir ļoti jūtīgi. Bet kas ir galv., kas varbūt ir jāievēro komunikācijā ar tāda tipa cilvēku, kas viņu atbaida, kas varētu likt vairāk tam otram atvērties, uzticēties utt.? Meitenesm, kuras tādas ir ,vrbūt var dot kādu padomu.. :)

Komunikācijā esmu ļoti lietišķa, vēsa un atturīga, atgrūžu cilvēkus. Bet patiesībā tas, ko gribas visvairāk, ir tieši pretējais tam, ko dodu citiem.

Man ir tieši tāpat. Nezinu iemeslu tam, vienkārši tāda rakstura iezīme. Nav jau tā ka to emociju nebūtu, vienkārši neizrādu to.

Kadel dazi viriesi sakuma izrada uzmanibu, lutina, labi izturas, bet velak izturas vesi, attalinas un izvairas, kaut nekas tads slikts nav noticis.

Par šo man vēl arvien nav ne jausmas. Man šķiet, ka zūd interese, kā jau teici "not that into you"

Uzskatu sevi arī par šādu cilvēku. Apzinos, ka ar tādu cilvēku ir diezgan grūti kontaktēties. Varu būt atvērta un tad vienā brīdī vienkārši "ieet sevī".
Paldies dievam, ka, piem., draugi, kurus pazīstu gandrīz visu mūžu, jau zin kāda esmu un pieņemt to.
Ar nepazīstamiem ir grūtāk.
Vēl varu pateikt, ka šādi ārēji auksti, neemocionāli cilvēki īstenībā iekšēji ir ļoti jūtīgi.

Uzņēmēja liktenis būt tādam?

Vēl varu pateikt, ka šādi ārēji auksti, neemocionāli cilvēki īstenībā iekšēji ir ļoti jūtīgi.

Nu pilnīgi tā kā par mani

Atslēdzu savas emocijas un kļūstu auksta tad, kad izjūtu aizvainojumu vai nejūtos attiecībās komfortabli. Lai arī cik briesmīgi ir tas izklausās, bet manu uzmanību un atvērtību ir jānopelna. Tiklīdz jūtu, ka kaut kas nav - aizveros.

Man ari ir svarigi, lai draugi mani pienemtu un saprastu, ka man vajag daudz savas personigas telpas un laiku. Nezinu, cik nu labi vai slikti tas ir, bet mani vecaki bija diezgan kontrolejosi un autorativi, varbut tapec aizejot lielaja dzive, man vajag loti daudz neatkaribu, brivibu, nepatik, ja mani kads kontrole vai parlieku daudz ielauzas mana dzive. Plusa nak tas, ka man ir gruti dazreiz uzticeties cilvekiem. Vel nepatik, ja man kads megina pieskarties parak ciesi, sabucot, ir parak salds-lieto pamazinamas formas loti daudz. Palies Dievam, valsti, kura es paslaik uzturos si sabucosanas starp cilvekiem nav izplatita. Atzisos, ari man reizem ir gruti runat par savam jutam. Hmmm, tagad man pasai ir nelielas pardomas, vai esmu nepieejama.

Afiyah

Iemesli var būt dažādi. Visi no tevis minētajiem var būt, to var atkost tikai ar laiku, ja tiešām ļoti patīk cilvēks, domāju cenšoties atvērt viņu to var ;) Jo katrs cilvēks ir tikai cilvēks. (Ja vien nav kāds sektants ,kas spēlē dubultu dzīvi un nozombēts ,nevienam neatklāt savus noslēpumus :D )

Pati tāda esmu. Kāpēc? Nezinu, varbūt tāpēc, ka pārāk daudz ir nācies vilties cilvēkos. Pat tad, kad tiešām šķiet, ka šim cilvēkam varu uzticēties (pēc ilga laika), beigu beigās tā uzticēšanās tāpat netiek novērtēta un viss sākas no sākuma. Tāpēc ir vieglāk vienkārši nelaist cilvēkus sev klāt.

kas varbūt ir jāievēro komunikācijā ar tāda tipa cilvēku, kas viņu atbaida, kas varētu likt vairāk tam otram atvērties, uzticēties utt.?

Paanalizējot savus draugus, interesanti šķiet tas, ka vislabākais kontakts man izveidojas ar raksturā pretējiem cilvēkiem. Ar raksturā pretējiem- domāju tieši uzvedības/komunikācijas ziņā atšķirīgus, nevis kaut kādās iekšējās īpašībās/uzskatos utt. Izklausās pretrunīgi, bet tieši ar tādiem ļoti atvērtiem, komunikabliem, emocionāliem cilvēkiem labi saprotos. Laikam viņi spēj mani "atvērt", liek iziet no šīs čaulas.
Savukārt tieši ar tādiem neemocionāliem, kas ārēji ir līdzīgi man, visgrūtāk saprotos.

Tas laikam ir arī par mani,bet neuzskatu to par problēmu, vnk dabīgā veidā atlasu cilvēkus ar kuriem kontaktēties. Gadās, ka jo vairāk cenšas pievērst manu uzmanību, iepazīties,iepatikties, jo vairāk es noslēdzos un atgrūžu to cilvēku. Tādā brīdī vajag likt mani mierā un un ļaut sakārtot domas.

Piekritu, ar mani ir lidzigi, nemeginu dibinat kontaktu ar kuru katru. Varbut Tankistei tasiniba, puisiem, iespejams ir garlacigi ar labajam, pieejamajam meitenem. Ir pat tada gramata "Why Men Love Bitches". Un seit ir vairaki teicieni no sis gramatas.:D
http://www.goodreads.com/author/quotes/25840.Sherry_Argov

Autisms, aspergers utt.

Es medzu izvairities no cilvekiem, kuri izturas un izskatas ta it ka butu mamma-parak rupejas, nemitigi uzmana mani, ir privatipasnieciski, iztauja par katru sikumu, megina mana vieta pienemt lemumus un izturas pret mani ka pret "mazo meitinu", nevis personibu. Man bija paris tadas draudzenes no kuram esmu attalinajusies. Nebija jau slikti cilveki, bet es jutos ka slazda. Reizem vainoju sevi par to, bet reizem domaju, ka pareizi dariju.

Diezvai Cosmo ir kada meitene ar aspergeru/autismu. Tie jau ir garigas veselibas traucejumi, kuriem nak klat citi simptomi un var pamanit agra berniba

Es gan esmu mīļa, sirsnīga pret to kas man ļoti patīk un ar kuru jūtos labi, pret tiem kas vienaldzīgi, cenšos būt tāpat komunikabla, jo tas ka būšu uzpūtusies plekste man neko nedos.