Vai tad tiešām cilvēki tā apsēžas un vienojas: lūk tagad, no šīs dienas, uzskatīsim sevi par pāri. Man likās, ka tas kaut kā tā dabīgi notiek un vienā brīdī kļūst pašsaprotami. Tā neviļus.
Tāpēc, ka vēl tikai randiņi, vēl nekas nav skaidrs... ne jūtas, ne attiecību statuss. Nekas vēl nav definēts. Gribētos ieviest skaidrību, bet negribas pirmajai bliezt ārā visu, kas uz sirds :)
Man tagad ir līdzīgi. Ar puisi tiekamies mēnesi aptuveni. Pirmās divas nedēļas tikāmies reizi nedēļā. Pēc tam jau aizgāja bieža tikšanās un bieža palikšana pie viņa un staigāšana un izturēšanās, un rīcība kā pārim. Man tā liekas. Ejam kopā arī uz pasākumiem, plānojam tālāk kopīgus pasākumus. Bet neesam neko nodefinējuši. Un negribas arī pirmajai prasīt, jo negribas dzirdēt negribētu atbildi.
Es teiktu, ka tas notiek tā dabiski. Ja jau bija pirmais randiņš, tad jau tur bija maza vēlme būt kopā vai kaut ko bīdīt uz to pusi. Ja jau bija arī nākamie randiņi, tad interese nav zudusi. Es jau teiktu, ka pēc tāda skaita tas ir tā kā pašsaprotami. Vai tad obligāti jānorunā - viss, mēs esam pāris ?
Nav ne jausmas.
Ar pirmo puisi bija kāds mēnesis vai divi līdz pajautāju, kas mēs skaitāmies, šis bija izbrīnīts, jo jau sen bija pārliecināts, ka esmu viņa meitene.
Otrais, par to negribu runāt :D
Trešais, pēc 2. randiņa
Tā kā tas katram ir individuāli, izjūtas jau nosaka to, vai gribas kaut ko vairāk vai aī secināt, ka ir labi palikt randiņu līmenī. :)
Man jau liekas, ka tas tā dabiski notiek, ja jau bijuši 15 randiņi un esat nakšņojuši kopā utt. Tad jau esat kopā!! Ne? Vai Tu gaidi kad viņš pajautās - būsi mana meitene?
2. randiņš neko nenozīmē, tad tikai vēl iepazīst cilvēku. Drīzāk tas viss ir sajūtu līmenī. Man skaitās attiecības, ja ir pastāvīga komunikācija un randiņi, nevis tikai viens no šiem komponentiem.
286
