Pašlaik man ir tikai viena "svaiga" lieta, ko nožēloju, bet, no otras puses, nebūtu tā izdarījusi, arī būtu nožēlojusi. Tur laikam vairāk žēlums, ka tā sanāca. Konkrēti nevēlos stāstīt.
Jaunības trakumus nenožēloju, jo tā ir pieredze. Arī viss pārējais - pieredze, no tā var mācīties utt. Te jau meitenes minēja, ka nepateiktie vārdi ir laikam patiešām nožēlas vērti.
Joprojām ticu, ka viss notiek, kā tam jānotiek un viss notiek uz labu. :)