Brīvdienas dažreiz pavadu kopā ar māsas dēliņu, kurš mācās 3. klasē. Pēdējā laikā viņš mēdz rīkot scēnas ar raudāšanu, pie tam balsī. Nav tā, ka viņš kliegtu, bet viņš ļoti satraucas, piem., par to, ka vecāki brauc savās darīšanās, aicinādami viņu braukt līdzi, bet viņš iecērtas un raud, ka negrib braukt līdzi, bet viens arī negrib palikt! Arī man tajā brīdī bija jābrauc pie ārsta, tāpēc beigās pierunājām zēnu braukt vecākiem līdzi. Psiholoģijā neesmu tik zinoša, tāpēc gribēju lūgt jūsu padomus par to, kā labāk būtu vēlams rīkoties- ļaut, lai izraudās un nemierināt vai sēdēt bērnam blakus tās kādas 10 min, kamēr nomierinās? Pati vairāk sliecos uz to, ka tādā veidā bērns kompensē kaut kādu uzmanības trūkumu, jo arī skolā ir sākušās izteiktas problēmas ar disciplīnas ievērošanu.
153
