Labs vakars :)
Šis vakars man tāds pārdomu pilns.. Liekas tik stulbi un netaisnīgi, ka agri vai vēlu mums jāpamet cilvēki, kas mums bijuši blakus, atbalstījuši mūs, rūpējušies, ar viņiem kopā darītas vistrakākās lietas.. Jau tagad, te, kojās dzīvojot tikai 2 mēnešus, esmu sastapusi superīgus cilvēkus, diena uzlabojas viņus ieraugot, kopā esam jau pārdzīvojuši tik daudz :) un jau pēc 2 gadiem viņu šeit vairs nebūs, man jau tagad kļūst tik traki skumji, to iedomājoties!
Jā, zinu, jūs man ieteiktu nepieķerties cilvēkiem, dzīvot tagad, nedomāt par nākotni, bet ja es dzīvoju, tad kārtīgi - man ir svarīgi iepazīt cilvēkus blakus un tad jau pavisam neviļus pieķerties viņiem...
Es nezinu, ko jums prasīt, bet varbūt jūsos mans rakstītais rada kādas pārdomas, varbūt kādu no jums ik pa laikam pārņem līdzīgas domas? :) :)