Man laikam ir tiešām ļoti, ļoti paveicies! Lielākā daļa skolotāju vienmēr bijušas jaukas, atsaucīgas un harmoniskas, pašpārliecinātas un vienkārši tādas .. ar kurām ir patīkami atrasties vienā telpā, no kurām var ņemt piemēru un iedvesmoties.
Tieši tādēļ es studēju pedagoģiju, ir bijušas prakses un skolas dzīve nav sveša! Protams, skolas ir dažādas, skolotājas tāpat, bet nu nav tā, ka visas skolotājas ir pelēkās peles un tā tālāk. Un tai meitenei, kura teica, ka par skolotāju iet mācīties tikai tie, kas neko citu nevar - ja tas nebija sarkasms, tad uzrakstīšu, lai zini - tā noteikti nav! Ir skolotāji, kuriem pedagoģija ir aicinājums, ir arī tādi - kuriem ne gluži, tomēr es to nenosodu. Vai tad citās profesijās visi tik ļoti, ļoti mīl savu darbu? Labi saprotat, ka izņēmumi ir vienmēr. Tāpat nepiekrītu, ka skolotājam ir jārīko klases priekšā cirks, lai ieinteresētu skolēnus mācīties. Vispār šķiet - daudz kas sagriezies pavisam ačgārni, mācīties - tas ir skolēnu pienākums. Protams, ir apsveicami, ja skolotājs izmanto interesantas metodes un stundu saturs neaprobežojas ar mācību grāmatā esošās vielas pārstāstījumu, tomēr, galvenais skolotāja uzdevums ir sniegt zināšanas. Ja kādu tas neinteresē - tā tiešām nav skolotāja problēma. Vispār žēl, ka ir skolēni (un tādēļ secinu, ka arī vecāki) kuri neciena skolotāju darbu, jo man šķiet, vecākiem tas ir jāiemāca jau agrā bērnībā. Gluži tāpat kā ar cieņu izturēties pret citiem - tostarp arī apkopējām un pārdevējām veikalos.
Par tām algām - nu nav tā, ka visi pelna minimālo, bet jā - algu sistēma mūsu valstī tiešām nav sakārtota un es nekautrēšos atzīt, ka skolotāji tiešām ir pelnījuši vairāk, nav tas darbs liekams vienā plauktiņā ar šajā diskusijā iepriekš minēto profesiju pārstāvjiem. Bet acīmredzot arī šeit ir meitenes, kuras to uztver par kaut ko tik ļoti pašsaprotamu un izbrīnā jautā - bet par ko? Nu tiešām žēl! :)