WTF, jūs sajēdzat, ko jūs runājat? Jūs nenosodāt pašu krāpšanas faktu, bet jūs nosodāt godīgu atzīšanos tā vietā, lai turpinātu dzīvot maldos/melos. Ja vīrieti/sievieti tiešām "grauž sirdsapziņa" un viņš/viņa atzīstas, tad tas ir pēdējais, kas varētu noņemt to smagumu no viņu pleciem (ja tā ir īsta nožēla), bet gan tieša konfrontācija ar savām bailēm un partnera dusmām. Kā var nokraut slogu, ja ar atzīšanos tu riskē absolūti sabojāt savu tēlu iemīļotā cilvēka acīs, zaudēt šī cilvēka uzticību, riskēt ar attiecību izbeigšanos, tas taču ir totāls oxymoron. Vienīgā situācija, kurā cilvēkam varētu palikt vieglāk pēc fakta nostādīšanas, ir tad ja tā nav īsta sirdsapziņa bet gan pietiekoši liela vienaldzība, kas šādā gadījumā tiešām būtu egoisma izpausme.