Sveikas, vēršos pie jums ar padomu !
Kādu pus gadu atpkaļ iepazinos ar draugu , kurš gluži nebij brīvs - viņam ir meitiņa(4gadi). Laulība šķirta ,sieva aizgāja pie cita.
Bet stāsts ir pa to, ka es nezinu ko iesākt , jo jau mēnesi viņš ir pārvērties!Mēs tikāmies pie manis , braucām kopā atpūtā , pavadijām fantastiski laiku, dienas kad meita bij pie mātes viņš dzīvoja pie manis , kad bij meita pie sevis.!
Dzīvojāmies pie manis jo man tā bij ērtāk uz viņa dzīvokli baidījos iet , dēļ tā ka likās ka tur kas atgadinās viņa Laulību.
Viss bija labi, protams neiztikām bez nesaskaņām jo vairāk gribējas viņu sev , un es to viņam bieži pārmetu, teiksim tā skaloju smadzenes , lai gan ar saprātu sapratu , ka viņam ir darbs un meita , kas prasa savu un es to cienu.
Ar meitu arī tika kopīgi laiks pavadīts, meituks itkā mani pieņēma. ! BEt tad viss mainījās , VIŅS DIENĀS kad bij ar meitu , man nezvanija un necēla tel aizblidinoties ar to ka viņam baill ka atkal būs pa ko jaskaidrojas.
Tad viņš vairs mani neiacināja uz kopīģiem pasākumiem , un vnk atgājis ir nost no manis, bet tajā pašā laikā saka , ka grib būt ar mani , betn nevarot man izskaidrot kādeļ ir vēs pret mani un var pat pa mani neintresēties kā ,man pagāja diena un kā man vispar klājas ( tajās dienās kad ir bērns)
Es esmu izmisusi jo man ir jūtas pret šo vīrieti un man ir tik labi esot ar viņu . bet mums sanāk reti tagad tikties , tie ir vēli vakari pars dienas nedēļā, jo ir daudz darba un meita , un es palieku maliņā!! Bet man pat tas nebiedē bet gan tas - ka viņš ir palicis savādāks , viņš nealkst manis , kad nēsam kopā!!
Es, saprotu ka es sēžu viena un galva tik viena doma -kā būs tālāk! - vakar gribēju pielikt punktu un kad šo pavēstiju viņam, mani pāRŅEMA PANIka - es viņu apskāvu un sāku raudāt jo sapratu ka es nevaru bez viņa. '
zinu, ka bardaākā šo visu pasniedzu, bet tās ir emocijas.
Ceru uz jūsu padomu Meitenes
62
