Man ir vesela kaudze dažnedažādāko augstpapēdeņu, tikai diemžēl netiek vilktas, jo nav īsti, kur. Ir kādas piecas ne reizi nevilktas. Bet ceru, ka nākamgad situācija mainīsies un es arī pa vasaru atsākšu skriet uz papēžiem - šajā miestā neredzu jēgu bojāt apavus pa grants ceļiem kluburējot. Bet manas mīļākās ir šīs:
Vēl šāda tipa, tikai bez rotājumiem:
Vēl man ir šādas
Jaunākais pirkums, kas ar\i tiek visbiežāk vilkti kājās ir šādi augstpapēžu zābaki:
Vēl sirdij dārgas man ir šādas:
Vēl man ir šādas, tikai bez tiem spīdekļiem, ko es nevelku, jo viņas ir nenormāli smagas un laikam nedaudz, nedaudz par lielu - krīt nost:
Vēl ir šāda veida feinas kurpītes, kurām tikai jānomaina papēdīši, tad varēs vilkt.
Eh, es dievinu savus apavus. Man ir paranoja no tiem laikiem, kad nācās vilkt kājās ļoti nonēsātus apavus, jo citu vietā vienkārši nebija un nebija arī naudas, tāpēc man ir tendence veidot uzkrājumus. Man ir daudz arī cita veida apavu, kas noglabāti nebaltām dienām - gladiatorenes, 5 pāri ziemas zābaku, kedas, botes, laiviņas (tās gan laikam tikai 1 palikušas, ja nemaldos, bet nebrīnītos, ja kādas vēl uzpeldētu).
1979
