Piekrīti?

ar kolegiem vai padotajiem neatkariba nedegrade attiecibas.

ar gimeni gan, jo savam velmem un "daru ko gribu un kad gribu" ir japieliek mazins punkts.

daru ko gribu un kad gribu

Tas drīzāk ir egoisms, šeit ar neatkarību ir domāts - pats visu varu izdarīt, visu samaksāt utml.

Manuprāt, pārlieku liela neatkarība tieši parāda - vajag vai nevajag tev šo cilvēku, ja esi pilnīgi neatkarīga, bet vajag to cilvēku savā dzīvē tad vajag, ja ir labi arī bez viņa, tad loģiski, ka nevajag. Nu, ar kolēģiem varētu būt mazliet citādi, var būt, ka jāstrādā kopā ar cilvēku/iem bez kura/iem nekādīgi nevari un ar tādu/iem, bez kuriem būtu pat labāk. Tā pat ar priekšniecību - vienalga, cik ļoti tev uzticas un cik daudz tev ļauts, tā pat jāatskaitās, bet tā tīri emocionāli, var jau būt, ka lielāka neatkarība dod lielāku brīvības sajūtu un liekas, ka neviens īsti nav vajadzīgs.

Pirmā Sieviete, es domāju ka jā, lai gan atkarīgs kādas ir personības, kādam tas liksies normāli, ir cilvēku tipi, kas vienkārši ir tādi, kas nemaz neļauj otram justies izderīgam, jo pats visu grib, tāda varaskāre, visu kontrolēt vēlēšanās.
Es iepriekšējās attiecībās to mēdzu izjust, ka jutos nederīga, ka neko nespēju, un tas iedzen kompleksos.

up