Nu nav jau lielākais pasts, tur tie sūdi, bet tante mani pasūtīja piecas mājas tālāk. Neko pēc uzvārda nemeklēšot. Tad es padomāju, cik bieži es darbā daru lietas, kas nav manos pienākumos, bet vnk, lai palīdzētu cilvēkiem, īpaši vecāka gada gājuma cilvēkiem, kas neko nesaprot. Daru un daudz daru. Pastā izskatījās, ka viņas nenormāli "aizņemtas". Tur bija tieši neviens cilvēks.
Saprotu, ka tas nav viņas pienākums, bet aiii...Nu.. Tur tiešām nebija neviena cilvēka, un viņas trijatā stāvēja un pļurkstēja, kad es ienācu.
Ai, ok, es jau burkšķu kā ome, bet stulbi sanācis..