Man fiziski sāpīgi bija, kad es neļaušām uzkāpu uz naglas, šausmīgi sāpēja, kā arī pēda ilgi asiņoja, auč :/ man vēl bija sāpīgi, ka es neveiksmīgi nokritu, kā rezultātā salauzu mazu kauliņu rokas elkonī, 2dienas mocījos no sāpēm līdz aizbraucu pie ārsta....par kaula lūzumu man paziņoja ārsts līdz tam domāju, ka esmu pamatīgi sasitusi rokas elkoni
Bērnībā lēcām siena šķūnī no viena siena krāvuma uz otru. Es kkā neaprēķināju atspērienu un piezemējos uz betona lejā. Diezgan veiksmīgi, plecs izmežģīts un apakšdelma kauls salauzts. Bet mani vecāki man plecu vēl iereponēja vietā. Tas bija viens sāpīgs pasākums, raudāju un atkārtoju: "Mammīt mīļā, es tā vairs nekad nedarīšu!" Kā dzirdu citus bērneļus šito sakām, tā uzreiz sevi atceros :D
Varbūt kāda padomās, ka pārspīlēju, bet tā pirmais, ko sanāca iedomāties (jo bijis nesenā laikā), ir mēnešreizes. Bija tik sāpīgi, ka ne pasēdēt, ne pastāvēt nevarēja, ne kaut kam koncentrēties, ne parunāt sakarīgi. Likās, ka visa mana reproduktīvā orgānu sistēma tiek uzšķērsta. Gandrīz uz slimnīcu aizbraucu - bet tik traki ir bijis tikai vienu reizi, citas reizes ir krietni paciešamāk.
Dzemdības, uzreiz aiz tām - auss sāpes. Un aiz tām ir zobu sāpes pēc reizes, kad man zobārsts zobā ieplombēja vates gabaliņu, kurš man sastrutoja visu kreiso vaiga pusi.
Man tagad struto pirksts. Ir nepatīkami. Bet tas noteikti nav sāpīgākais.
Pat tā nevaru atcerēties..kad no brāļa ar elkoni pa muti dabūju un gandrīz bez zoba paliku, tad bija diezgan sāpīgi Visa galva sāpēja.
Kad pretiigaa padomju laika zobaarste man izraava pilniigi nekustiigu dzerokli bez anesteezijas un veel uzbljaava par to, ka saapees ievaideejos. Man tolaik bija laikam kaadi 7 gadi. Peec tam ilgi baidiijos no zobaarsteem.
1. kad salauzu atslēgas kaulu (vairāk sāpēja nākamā dienas, jo tajā vakarā bija šoks :D )
2. zobu sāpes - 2 nedēļas atliku zobuārsta apmeklējumu, jo bija eksāmeni, gatavošanās izlaidumam utt. un beigās izrādījās kanāla iekaisums. kanāla tīrīšana bija vismokošākais pasākums manā mūžā līdz šim.
3. lielisku saprotu maļina par mēnešreižu sāpēm, man arī vienreiz ļoti traki sāpēja, ka aizbraucu uz slimnīcu un gaidot dzīvajā rindā atslēdzos krēslā (labi,ka tas bija dīvānkrēsls, jo gan jau citādāk atrastos uz grīdas :D )
Es pievienojos par dzemdībām. (Man bija ar stimulāciju un 4,500 bēbis)
Tad vēl bērnībā nosļūcu no siena krāvuma šķūnī, jo domāju, ka apakšā arī ir siens, bet pa trepēm bija bail kāpt lejā.
Tomēr apakšā bija ļoti maz siena un nenormāli sāpīgi atsitu astes kaulu - tā ka līdz šķūņa durvīm rāpoju, jo nevarēju piecelties kājās. Labi, ka nesalauzu. Bet nu pat pēc šiem daudziem gadiem ilgstoši nevaru nosēdēt uz cietas virsmas, ļoti sāp.
86
