ja tas tiktu uzsvērts, rīcība būtu atkarīga no tā, kādā veidā tas tiek darīts. aizvainojums noteikti būtu, bet arī padomātu, vai tā nav taisnība. padomātu, vai vispār tā ir mana vaina, ka kkas nepatīk un vai tas nav tikai egoisms. to var skatīties no daudz un dažādiem skatu punktiem.
ņemšu par piemēru pašus populārākos gadījumus. piemēram, sieviete attiecību sākumposmā ļoti kopj sevi, uztur sevi formā, bet vēlāk, piemēram, paliek nevīžīga, staigā netīriem matiem, nekādas atspalvošanas neveic, nerūpējas vairs par savu fizisko formu (pieņemas svarā). protams, ka partnerim būs pret to nepatika, jo viņš to cilvēku iepazina savādāku. protams, ka mājās sieviete nebūs caca uz augstpapēdenēm, bet tomēr..un tad būtu jāpārdomā, cik patiesi un adekvāti vsp ir tie pārmetumi (ja tie vispār ir pārmetumi).
otrs gadījums varētu būt, ka sieviete, gaidot bērniņu, pieņemās svarā un varbūt ne vienmēr ir tajā lieliskākajā izskatā, jo bieži varbūt slikti jūtas. nu šeit pārlieku liela uzsvēršana, nevis atbalsts, nebūtu adekvāta situācijai.
tātad, domāju, ka jāskatās pēc apstākļiem. nebūtu tik kategoriska šajā jautājumā. un neieteiktu sievietēm ieņemt tikai vienu pozīciju attiecībā pret kādu lietu.
300
