kaa sevi iedvesmojat

Mani netieši motivē mans vīrietis. Ja man kko gribas kādreiz apēst, es iedomājos par viņa bijušo draudzeni un man uzreiz vēlme ēst pāriet.

Šis, starp citu, ir ļoti labs padoms! :D

Mani netieši motivē mans vīrietis. Ja man kko gribas kādreiz apēst, es iedomājos par viņa bijušo draudzeni un man uzreiz vēlme ēst pāriet.

es domāju, ka stulbs ieteikums, dzīties pēc cilvēka, ar kuru ir bijis kopā Tavs draugs. Viņš ir ar tevi kopā nevis ar bijušo.

motivēju vienkārši- 1. trenēju gribu. Tieši tā- trenēju, tu domā, ka disciplinētajiem tas viegli nāk, nē- vnk jāpārvar sevi. Ja gadās kļūdīties, tad neatmest ar roku, bet turpināt. Kas šobrīd nāk ar ļoti lielu piepūli, tas nākotnē būs pašsaprotami. Gibas trenēšana sākumā ir ļoti grūta, bet neko darīt- izturēt, cita varianta nav.
2. pajautēju sev- vai bulciņa un čipsi ar pelmeņiem man liks justies labāk ilgtermiņā. Parasti atbilde ir: "Nē". Un kad slinkums iet sportot, tad nedomāju par to darbu, kas ir jāizdara, bet gan par to, cik forša sajūta būs pēc treniņa.
3. Mīlu sevi. un mīlēt sevi pa īstam nozīmē, nevis lutināt, bet darīt to, kas ķermenim, garam ir vērtīgākais. Mīlu sevi- cenšos izvēlēties veselīgu pārtiku un veicu, manuprāt, sportisko minimumu- 3x nedēļā svīstu, kā cūka, lai izskatītos pēc smuidras stirniņas.

Malacis,ja mēneša laikā 4 kilogramus esi zaudējusi. Tā turpini! Padomā,cik būsi zaudējusi pēc gada. Tas vien ir motivējoši.

Pareizi! Tu esi uz pareizā ceļa! Ja mēnesī zaudē 4kg, tad pēc gada Tev būs nost 48kg!!!!!! Nu vai tad tā nav lieliska motivācija turpināt?!

Kā te jau citas rakstīja, tad motivē citu sieviešu skaistie ķermeņi, nezinu kāpēc, bet ļoti pievēršu uzmanību rokām, gan sieviešu, gan vīriešu...nezinu, kā izskaidrot, bet tādas nepārspīlēti trenētas :)
Mani motivē mans kārnais draugs, viņš neko nesaka, bet es blakus viņam ar saviem 61,5 uz 1,63 augumu jūtos kā mazs blāķis :D labi, ka kaulainajam draugam rokas smukas :D man līdz tādām jātiek :)

Nemotivēju sevi. Vienkārši daru. Kā mašīna. Pamodos, piecēlos, izdzēru kafiju, izlasīju ziņas, uzvilku sporta kurpes un uz priekšu.
Tas ir mans labākais piegājiens. Tā vietā, lai ar sevi ilgi un gari runātos, vienkārši sākt darīt. Bet pieļauju, ka tas nav visiem derīgs variants.

1) Mani savulaik motivēja kāds kungs sporta zālē vecumā virs 50. Skatījos un domāju,ka arī gribu būt tikpat vesela un enerģijas pilna kā viņš.

2) Paies jaunība un tu nekad neuzzināsi,cik labi varēji izskatīties jaunībā ar skaistu augumu. NEKAD! Skatīsies bildes un domāsi,ka esi bijusi resna.Un ar gadiem tos kg nest ir arvien grūtāk. Pupi līdz nabai,sirds klapes un aizdusa. Nu nafig tev to.

3) Iespējams kāds Tevi apskaudīs. Mani motivēja tas,ka spēju saņemties un sportot,kamēr bīstami apaļīgā draudzene tikai meklēja attaisnojumu. Pretīgs iemesls,bet tā ir taisnība. Ar katru atteikumu kūkai kļūsti disciplinētāka un savāktāka.

Šķiet katram ir savs ''iedvesmas avots''. Tā kā manī mīt altruists.. parasti daru lietas ar mērķi iepriecināt citus. Arī svaru sāku mest nost tāpēc, ka gribējās, lai draugam, kurš tik mīļš un labs pret mani, būtu smuka, slaida draudzene :)

Tad būtu jāzina, kādā veidā panākts šo 4 kg zudums, vai caur stresiem vai atbilstošu sportu un ēšanas ierobežojumiem. Bet vispār darītajam būtu jāsagādā prieks, gan sportiskajām aktivitātēm, gan ēšanai, tad arī ir motivācija, redzot rezultātu, turpināt. Vēl var sapņot par nākamo vasaru, skat, man ir laiks veselīgi notievēt, lai pludmalē lieliski izskatītos smukā peldkostīmā :)

Uzreiz atcerējos, kaut kā pa TV rādīja šovu par vienu sievieti, kura bija tik resna, ka vairs nespēja pat staigāt, visu laiku sēdēja gultā un rija burgerus, kurus piegādāja meitas, jo viņa pati neko nevarēja. Tajā pat gultā viņa tika mazgāta. Viņas svars jau draudēja veselībai un, viņai dietologs noteica konkrētu diētu. Tā, kā viņa staigāt nevarēja svara dēļ, viņas vingrinājumi kg mešanai nost bija- kustināt rokas un kājas, bet kā jūs domājat, pat to viņa nespēja izdarīt. Veselīga pārtika arī nebija viņas gaumē, tās dēļ viņa pat sāka raudāt. Meitas padevās mātes asarām un māte saņēma savus kārotos burgerus, tā arī beidzās gandrīz vai neiesākusies diēta :D
Redzat, pat tad, kad cilvēks saprot, ka svars jau reāli apdraud veselību un viņa nespēj staigāt, pat tad cilvēkam nav motivācijas, lai tievēt.

Tā vietā, lai ar sevi ilgi un gari runātos, vienkārši sākt darīt

+1. Tā ir arī mana atbilde uz šo jocīgo jaut. ''kā sevi iedvesmot'' tievēšanai. iedvesma ir nepieciešama, lai uzrakstītu dzejoli vai uzgleznotu gleznu, nevis lai tievētu. vienkārši beidz rīt un ej sportot.

Pievienojos taam, kas saka ka ir vienkaarshi jaadara, nevis jaadomaa. Domaashana aiznjem paaraak daudz laika, kameer seedi uz diivaana un apceri visu ko, tikmeer pa to laiku bija lieliska iespeeja izdariit kaadu darbu, kas reaali nes augljus.

Aizstāj ēšanu ar ko citu- iesākumam kaut vai košleni.
Par pārējo, ja saki, ka ir problēmas iespējams ir vērts griezties pie psihologa. Tas palidzēs sakārtot savas domas, risināt problēmas. Iemācīsies tikt ar to galā, pazudīs iespēja slāpēt emocijas ar ēšanu.

Viss sākas galvā.

atrodi citu veidu, kā sevi mierināt. atrodi to kādā aktivitātē. noteikti ir kkas tāds, ko tev ļoti patīk darīt. salasies tievēšanas diskusijas. paskaties insanity vingrojumus.
saldumus un kūciņas vnk nepērc. ej garām tam plauktam. ja nevari mājās neēst, tad dari ko aktīvu ārpus mājas.

Mani netieši motivē mans vīrietis. Ja man kko gribas kādreiz apēst, es iedomājos par viņa bijušo draudzeni un man uzreiz vēlme ēst pāriet.

man reizēm arī tas noder :D lai gan viņa nebija kārna, bet apaļīga nedaudz. katrā ziņā apmēros lielāka, nekā es. tad es vnm domāju ,ka es nekad negribu, lai par manu izskatu apkārtējie izsakās tāpat kā par viņas, jo esmu to dzirdējusi ..

Mana galvenā motivācija ir veselība. Strādāju biroja darbu un nestādos priekšā kāda es būtu, piemēram, 60 gados, ja pēc darba nevis brauktu uz sporta klubu, bet gan mājās, kur zvilnētu pie TV un ēstu vakariņas... labi, ja līdz tiem 60 gadiem izvilktu bez fiziskām aktivitātēm.

Mani iedvesmo veiksmes stāsti. Tādi, kas ir SHAPE žurnālā. Man gan nav tik liels svars kā tev un reāli svara problēmu nav, bet tomēr, kad pēc svētkiem ir pāris kilogrami klāt nākuši - tas mani iedvesmo. Nekādas vīra bijušās nespēj mani moivēt tā, kā es pati.

motivējos tikai no bildēm, jo spogulī skatoties liekas- nu nav jau tik traki, un atkal sev KĀ JAU VIENMĒR piedodu , un turpinu rīt :D
Nepiedod sev tās kūciņas, katrs kūciņas gabaliņš ir stunda sporta.

Fui, es negribētu būt ne tāds kaulu kambaris kā pirmā bildē, ne arī otrā bildē.