Sveiki!
Vēlos kaut ko pastāstīt, ceru, ka Jūs mani sapratīsiet!
Draugi ir un būs, bet man kaut kā ar draugiem neveicas, jo mana uzticība vairākkārt ir nodota. Nesaprotu kā tā var, ja es uzticos cilvēkam, bet viņš to citiem klāsta kā tas būtu kāds joks.
Pats labākais, ko pēdējā laika uzzināju, ka mani daži draugi tā pamatīgi aprunā, bet acīs skototies to nevar pateikt un vēl dusmojas, ka es vairs neko nestāstu. Kā es vairs varu uzticēties cilvēkam, kurš mani nodot! Vairākas dienas bēdājos par to visu, jo cik jau var tā.
Es jau neko sliktu nedaru, lai pret mani tā izturēties. Viena draudzene saka, ka es pati esmu vainīga pie visa, bet KĀ?, to joprojām nesaprotu! Ja es esmu vainojama pie tā, ka es draudzenei visu laiku palīdzēju, kad man pašai bija slikti un vēl katru dienu staigāju uz slimnīcu, kad viņa tur gulēja. Žēl, ka draudzību nenovērtē nemaz!!!
p.s. daudzām tas liksies kā čīkstēšana, bet es to vairs nevaru izturēt!
47
