Dieviete.lv   Forums   Labas lietas
Pievienot komentāru
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Musu vecaki.

 
Dominika
Reitings 3350
Reģ: 29.01.2009
Var skatoties vienu raidijumu aizdomajos par vecakiem. Kadu lomu vinju dzive vini spele tad, kad mes jau esam izaugusas un patstavigas? Cik daudz mes daram vecaku laba, kad mums ir savas rupes, savas darisanas, darbi, draugi, viri, berni utt? Cik daudz mes atmaksajam viniem par to, ka vini mus izaudzinaja, izskoloja? Vai mes nostadam savus vecakus pirmaja vieta un pateicamies par visu, ko vinju musu laba ir darijusi, vai tomer vini ir kaut kur pa vidu musu dzives virtuli un liekas passaprotami?

No savas pieredzes - es ne tikai dzivoju loti talu no vecakiem, bet dazreiz ari sadusmojos, ka mamma man zvanas katru otro dienu. Bet isteniba saprotu, ka vinai esmu svarigakais cilveks uz pasaules un, ka vinai sap, kad es necelu klausuli, jo man javara zupa.

Nu taa pardomas, pardomas...
22.10.2013 17:50 |
 
emanuelle2
Reitings 16208
Reģ: 01.02.2010
Es varu noteikti pateikties savai mammai par to ,kas esmu,kaada esmu.Man reizeem ir tik gruuti,kad iedomaajos-vina nedziivos muuziigi...Man mamma ir loti daudz paliidzeejusi ar padomu gruutaa briidii,atbalstiijusi .Zvanu mammai loti biezi.Biju loti patiikami paarsteigta,ka uzzinaaju ,ka mans pirmais viirs ir vinu apsveicis dzimsanas dienaa.
22.10.2013 17:58 |
 
Liepulapa
Reitings 1196
Reģ: 28.01.2013
Es varu noteikti pateikties savai mammai par to ,kas esmu,kaada esmu.Man reizeem ir tik gruuti,kad iedomaajos-vina nedziivos muuziigi...Man mamma ir loti daudz paliidzeejusi ar padomu gruutaa briidii,atbalstiijusi .Zvanu mammai loti biezi.

Piekrītu Emmanuelle . Jā, sava dzīve, bet nekad neaizmirstu un neaizmirsīšu, ka par visu lielos vilcienos jau jāpateicas vecākiem. Audzinājuši, mīlējuši, palīdzējuši kā vien var. Vienmēr esmu viņiem atstājusi ļoti plašu vietu savā dzīvē, arī tad, kad pati gatavojos veidot savu ģimeni. Uzskatu, ka tas, ka ir sava ģimene, cilvēku nepadara mazāk piederīgu ''iepriekšējai'' ģimenei. Jā, prioritātes sabīdās nedaudz citādāk, bet vecāki man vienmēr būs neaizstājami un ļoti, ļoti svarīgi. Zinu, ka tad, kad pienāks laiks, viņi vairs nestrādās un būs kļuvuši mazāk spējīgi, būs mans laiks rūpēties par viņiem un to arī acis nepamirkšķinot darīšu.
22.10.2013 18:03 |
 
the_one
Reitings 3652
Reģ: 26.10.2012
Es domāju,ka tā atmaksāšana vēl ir priekšā, kad viņi būs nevarīgi un vajadzēs viņus apkopt,iespējams ņemt pie sevis dzīvot utml. Tagad ir šis balanss- man ir piepildīta dzīve, mammai-savas problēmas.
22.10.2013 18:04 |
 
kibermeitene
Reitings 472
Reģ: 09.08.2012
Man mamma ir itkā pirmajā vietā, bet tā tam nav jābūt. Nesen biju ļoti interesantā sarunā ar psiholoģi un pirmajā vietā esam mēs paši, tas ir kad jau ieejam savā dzīvē. Vecāki paliek pēdējā vietā, protams neaizmirstot par viņiem un arī nepārcenšoties ar vecāku debesīs celšanu. Jā, es mammu mīlu un cienu, bet man ir sava dzīve. Tas ka viņa mani ir audzinājusi u.t.t. nenozīmē ka man tagad ir tikai par viņu jādomā vai jārūpējas.
Psiholoģes vārdiem sakot. MĒS NEESAM SAVIEM VECĀKIEM PARĀDĀ, MUMS NEKĀDI VIŅIEM NAV JĀATMAKSĀ VAI JĀATDARA RŪPES. Mūsu laiks ir domāt par sevi un to cilvēku kurš ir blakus, dzīves partneris, bērni un tikai beidzamie ir vecāki.
22.10.2013 18:04 |
 
Sekunde
Reitings 944
Reģ: 12.03.2013
Vecākiem palīdzu cik vien spēju finansiālā ziņā ..
zvanu katru dienu.. kad iespēja braucu ciemos, daru to ar prieku.. pašlaik arī ciemojos..
:) novērtēju savus vecākus ...
22.10.2013 18:04 |
 
emanuelle2
Reitings 16208
Reģ: 01.02.2010
Man laikam nekad nav siis sajuutas,ka esmu kaadam paraadaa,bet to gan varu teikt noteikti-tajaa dienaa ,kad nosuutu naudu vai pacinu uz maajaam,juutos loti labi.Tas man laikam ir naacis no mammas-dosanas prieks.
22.10.2013 18:09 |
 
sunscreen
Reitings 3379
Reģ: 29.01.2009
Es laikam atšķiršos. No īstajiem vecākiem man ir tikai tētis. Viņš ir cilvēks, kas nekad nav mācējis apieties ar bērniem, kas ir izdarījis daudz kļūdu audzināšanā un nekad nav izrādījis savu mīlestību. Mums normālas attiecības, kad man no viņa vairs nav bail, izveidojās tikai tad, kad es jau biju pieaugušā vecumā un pati noteicēja pār savu dzīvi. Zinu, ka viņš vienmēr ar mani lepojies, gan, kad man bija labas sekmes skolā, gan kad pabeidzu augstskolu, dabūju labu darbu utt. Bet bērnībā man tāda lepošanās pietrūka. Pie tam viņš savā dzīvē ir izdarījis lietas, ko es nekādi neatbalstu un nevaru viņu tajās atbalstīt.
Iznākums - mēs sazvanāmies labi ja reizi mēnesī.
22.10.2013 18:10 |
 
Dominika
Reitings 3350
Reģ: 29.01.2009
Es nesaku, ka mes esam kko parada vai mums ir pienakums kko darit, vnk interese, cik daudz jus reali darat? Man vnk liekas, ka es isteniba nedaru neko un tas mani apbedina. Man gribas mainities un palidzet savai mammai, cik nu sanak. Vnk vina ir slima un dzivo ne labakajos apstaklos, man dazreiz parnem tada egoisma sajuta, ka es te perku visdaus sudus ebay, bet mamma kapeicinju pie kapeicinjas liek. Tad nu vnk man jaizverte prioritates un jasak kaut ka rikosties, lai vinju atbalstitu, vienigi tas ir aprgutinosi esot tik talu.
22.10.2013 18:18 |
 
Liepulapa
Reitings 1196
Reģ: 28.01.2013
MĒS NEESAM SAVIEM VECĀKIEM PARĀDĀ, MUMS NEKĀDI VIŅIEM NAV JĀATMAKSĀ VAI JĀATDARA RŪPES.

Tieši tā arī ir :) Arī mūsu bērni nebūs mums neko parādā. Tāds ir dzīves aplis - vecāki dod bērniem, bērni saviem bērniem, tie saviem. Sava dzīve nav jāpakārto vecākiem :)Jā, esmu viņiem pateicīga tādā garigā līmenī, par to, ko viņi man ir devuši, bet tā nav tāda ''atpirkšanās :D man laikam tāpat kā Emmanuelle ir tas došanas prieks. Necenšos viņiem atmaksāt par to, ko viņi darījuši, vienkārši gribu viņus iepriecināt, dot. Jo viņi ir ne tikai mani vecāki, viņi man ir arī mīļi un svarīgi cilvēki, un visiem cilvēkiem, kuri man ir mīļi un svarīgi, es gribu dot, palīdzēt. Kā jau teicu, prioritātes dzīvē sabīdās citādāk, vecāki vairs nav pirmie, bet manā dzīvē viņiem vienmēr būs liela loma :)
22.10.2013 18:21 |
 
kibermeitene
Reitings 472
Reģ: 09.08.2012
mēs sazvanamies katru vakaru un reizi mēnesī braucu paciemoties brīvdienās, vienmēr nopērkam visu kas nepieciešams, zāles, pārtika utt
22.10.2013 18:23 |
 
emanuelle2
Reitings 16208
Reģ: 01.02.2010
Dominika-laikam es tiesi taapeec loti izmainiijos te dziivojot.Es arii agraak biju taads cilveeks ,kuram patika dot vairaak, kaa sanemt.Profesija jau arii ir taada,kur faktiski ir tikai taa dosana...
Es ieveeroju ,ka loti piedomaaju ko peerku sev,biezi iedomaajos ,ka man noteikti to nevajag,bet loti nodereetu maneejiem uttEs mineesu atkal-man noteikti nebuutu jaataupa.Man ir laikam viss,ko sirds kaaro-es neatnemu sev pilniigi neko.Taa lieta ir taada,ka man nevajag neko lieku.To pat loti gruuti aprakstiit,kaada ir sii sajuuta-visu gribaas loti minimaali,bet loti labu.
22.10.2013 18:30 |
 
the_one
Reitings 3652
Reģ: 26.10.2012
Man līdzīgi kā Tev,Dominika, un nesen vienkārši iedevu mammai naudu. Viņa to ļoti negribīgi paņēma,bet es nevaru mierīgi gulēt,ja zinu,ka viņai kas trūkst.Zinu,ka nekad nevarēšu uzdāvināt viņai māju jūras krastā,bet zinu,ka nekad nepemtīšu viņu vienu nabadzībā un vientulībā.
22.10.2013 18:31 |
 
sharmantaa
Reitings 2288
Reģ: 10.02.2013
Tas ir ļoti atkarīgs no tā kādi ir vecāki, jo ja vecāki paši neliekas ne zinis un nevar vien sagaidīt tavus 18+ lai tiktu no tevis vaļā, tad arī īpašu atbalstu no bērniem diez vai var gaidīt.
Bet runājot par mani, zvanu mammai(kas vienīgā man palikusi) katru dienu, prasu kā iet, ko dara, kā jūtās.. mani tas interesē, jo viņa man ir dārga. Ceru, ka tad, kad man jau būs gadi un mamma būs tādā lielākā vecumā, kad būs jau diez gan nevarīga, tad es ar visu savu sirdi un dvēseli mēģināšu palīdzēt gan fiziski gan morāli.Tas man pašai liktu justies labāk. Dikti mīlu mammiņu, tpc vienmēr būšu viņai līdzās..
22.10.2013 18:38 |
 
Dominika
Reitings 3350
Reģ: 29.01.2009
To pat loti gruuti aprakstiit,kaada ir sii sajuuta-visu gribaas loti minimaali,bet loti labu.


Zinu to sajutu, lidz manim man vina ari ir beidzot atnakusi. Man vairs nav ta bernibas nabadzibas trauma, ka tagad, kad varu atlauties man ir japerk pilni maisi un jo letak, jo labak. Esmu tik daudz reizes aplauzusies saperkot suudus un pec menesa izmetot ara. Tagad censos pirkt tikai kvalitativas un elegantas mantas.

Man tiesi tagad ir ta sajuta, nu ko es te perku, a mammai tur nav tas vai tas. Vispar man laikam gruti aptvert pie izmainam, ka esmu savu dzivi uzbuvejusi uz vecaku piemera - ka es negribetu dzivot. Bet tagad man vinjus zel, jo lai vai ka, bet esmu jau no tas pashas vietas nakusi un zinu ka vini jutas.
22.10.2013 18:43 |
 
emanuelle2
Reitings 16208
Reģ: 01.02.2010
Dominika-mana mamma arii ne vienmeer pret mani ir iztureejusies labi,un tik diivaini-sis ir viens no piemeeriem ,kad manii ir tas-nekad neiztureesos pret citiem slikti taapeec,ka vini ir slikti iztureejusies pret mani.Esmu pilniigi izskaudusi so iipasiibu-tu man taa,es tev divreiz sliktaak...!Reizeem tas liekas uzspeeleeti-es to saprotu.Mani noteikti loti labi saprastu taads cilveeks ,kaa Chanely ,varbuut ari Hone un liidziigas jaunas sievietes,kuras ir tuvu tam punktam.
Laikam ir jaaiziet cauri kaut kaadam dziives posmam,lai saprastu dziives jeegu.Pienemu,ka katram taa varetu buut cita,bet savu esmu atradusi!
22.10.2013 18:52 |
 
nymph
Reitings 227
Reģ: 29.01.2009
man ir labākā mamma pasaulē un ceru, ka saviem bērniem būšu uz pusi akaut tik laba, cik viņa! Viņa ir vienīgais cilvēks uz ko paļaujos par visiem 100% un zinu,ka viņa nekad nepievils.
Dzīvojam 10min attālumā, sazvanamies 10x dienā un nespēju iedomāties,ka varētu būt citādāk.

par tēti- cits stāsts :D
22.10.2013 18:55 |
 
Annie
Reitings 13628
Reģ: 29.01.2009
Sazvanāmies katru dienu.
Ciemos aizbracam reti, jo dzīvo diez gan tālu. Bieži vien kaut kas tāds atgadās, ka nesanāk aizbraukt. Ir arī viens cits iemesls, kāpēc braucam uz to pusi reti, ko te neminēšu (nav saistīts ar maniem vecākiem).
Finansiāli nepalīdzu, jo pagaidām nav tādas vajadzības - paši tiek ar visu galā. Un viņi arī nepieņemtu, jo uzskata, ka bērniem nav vecākiem jādod nauda.
Mammai gan tagad ir grūtības ar naudiņu, tāpēc esmu nedaudz palīdzējusi, bet viņa tāpēc slikti jūtoties. Ai, tie vecāki :D

Šad tad nopērku dāvanas, izcepu kaut ko garšīgu..
22.10.2013 19:37 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Dieviete sarunas

 
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits
Rezultāti | 8 komentāri
 
vairāk  >

Lietotāji online (7)

 
Mayaaa
whatamess
Tonya
Timna
Aizkraukles Pārdevēja
 
Bonnie
amnēzija
 
 

© 2022 Dieviete.lv