Neviens ar tevi nav mēģinājis nodibināt ģimeni

Nu es uzskatu, ka jebkura sieviete un cilvēks vispār var sevi kaut kāda veidā realizēt - ne tikai izglābt dzīvību, bet arī radot kaut ko paliekošu - kaut vai kļustt par kultūras ministru un radot jaunu atbalsta programmu janajiem literātiem, kura palīdzes attīstīties talantiem! Vai kļūt par pedagogu un uzrakstīt jaunas māčību metodes kas radīs izrāvienu izglītības sistēma! Žurnāļists var uzrakstīt izcilu rakstu, kas mainīs kaut ko sabiedrība, pat pavāre var izdomāt jaunu ēdienu vai tā pagatavošanas metodi kas veidos revolūciju kulinarija! Un sieveite kura izvēlās realizeties radot ģimeni dod dzīvī nākotnes līderiem, talantiem, tiem pašiem revolucionāriem un izcilam personībām! Katrs var paveikt kaut ko dižu - galvenais ir sameklēt sevī to talantu un nenīkt!

Nē, man nesmeldz nekas. Es tāpat jūtos mīlēta un esmu laimīga.
Vēl nesen spriedām, ka mums tāpat ir sava mazā ģimenīte - mēs un kaķis.
Protams, ja bildinātu, būtu skaisti, bet...mani negrauž tas, ka šis fakts nav noticis.

vai tavs virietis zin ka tu sadi juties tapec, ka vins nevelas vai kadu citu iemeslu pec neprecas?

Pastāstīšu savu pieredzi. Es savu bildinājumu gaidīju 7 gadus. Un ne mirkli nenožēloju, to, ka sagaidīju, jo bildinājums atnāca brīdī, kad jau faktiski biju pārstājusi to gaidīt. Tagad par vīru varu saukt cilvēku, ko patiesi mīlu, kas ir bijis un jau ir pierādījis, ka spēj būt kopā ar mani kā priekos, tā bēdās. Es vairākkārt zaudēju pacietību, es mocījos līdzīgās sevis šaustošās domās, kas protams, rodas no sevis salīdzināšanas ar citām sievietēm, savām it kā mūs apsteigušajām draudzenēm, vairākkārt pati apsvēru pati bildināt savu vīrieti, jo zināju, ka viņam šāda nereģistrēta kopdzīve pilnībā apmierināja, taču man vislaik gruzda aizvainojums. Līdz ar to, varu teikt, ka mūsu gadījumā tas bija labāk vēlu nekā nekad, jo tagad es esmu nomierinājusies, mums ir mazāk strīdu un uz mani vairs netiek izdarīts sabiedrības spiediens ar mūžīgo jautājumu: "Kad jūs precēsieties?" Piekrītu, ka ir vīrieši, kas nevēlas precēties ātrāk kā 30gv un varbūt ir vērts pagaidīt to brīdi, kad viņš to tiešām pats gribēs? Pretējā gadījumā, ja tas nebūs viņa paša lēmums, tad iespējams, ka viņš visu laiku zemapziņā būs dusmīgs uz tevi, jutīsies kā krātiņā utt.
Mums katram ir sava dzīve un beigsim vienreiz salīdzināt sevi ar "visiem", kam ir vairāk naudas, lielākā māja, vīrs vai bērni. Jā sabiedrība izvirza mums šīs savas gaidas un ieprogrammē vēlmi pēc statusa, taču patiesajai mērauklai ir jābūt: laimīgs/nelaimīgs nevis precēts/neprecēts.
Ja tev akurāt gribas sevi salīdzināt ar citiem, tad padomā, ka tai pat laikā tavā paziņu lokā ir arī sievietes, kurām nekad nav izdevies tikt pat līdz kopdzīvei ar vīrieti un šai gadījumā gan iespējams ir jāpadomā, vai viņa māk veidot attiecības. Ja es būtu precējusies ar katru vīrieti, kas to ir vēlējies, man vēl nebūtu 25, bet es jau būtu divreiz šķīrusies. Cilvēki, kas nesteidzas apprecēties, bieži vien izturas pret laulībām patiešām nopietni un tāpēc 7x nomēra pirms 1x nogriež. Taču, tad, kad šāds vīrietis izvēlas tevi par savu sievu, gandarījums ir neizsakāms, jo tu apzinies, cik īpaša esi, jo, piemēram, mans vīrs vienmēr teica, ka precēties viņš plāno tikai 1x dzīvē.

Nika Nedomāju ,ka tev tā vajadzētu justies! ;) Sāc ar sevis sakārtošanu, man liekas tas īstenībā tev ir vajadzīgs, lai pati saprastu ko gribi, varbūt aizej pie psihologa mierīgi parunāties. (Pie psihologa tiešām var iet vnk parunāt kā ar parastu cilvēku ,tur neiet kkādi garīgi slimie! ;) )

Nu es uzskatu, ka jebkura sieviete un cilvēks vispār var sevi kaut kāda veidā realizēt - ne tikai izglābt dzīvību, bet arī radot kaut ko paliekošu - kaut vai kļustt par kultūras ministru un radot jaunu atbalsta programmu janajiem literātiem, kura palīdzes attīstīties talantiem! Vai kļūt par pedagogu un uzrakstīt jaunas māčību metodes kas radīs izrāvienu izglītības sistēma! Žurnāļists var uzrakstīt izcilu rakstu, kas mainīs kaut ko sabiedrība, pat pavāre var izdomāt jaunu ēdienu vai tā pagatavošanas metodi kas veidos revolūciju kulinarija! Un sieveite kura izvēlās realizeties radot ģimeni dod dzīvī nākotnes līderiem, talantiem, tiem pašiem revolucionāriem un izcilam personībām! Katrs var paveikt kaut ko dižu - galvenais ir sameklēt sevī to talantu un nenīkt!

Piekritu Ellai! Parakstos zem katra varda! Manuprat, cilveks sevi var realizet sevi daudzos citos veidos un but sabiedribai noderigs, ne tikai veidojot gimeni, radot bernus. Ta ir tada sabiedribas uzspiesta dogma, ka cilveks, kurs nav vel izveidojis gimeni lidz noteiktam vecumam ir tads neriktigs. Cilvekam butu jadzivo saskana ar sevi un japienem tadi lemumi, kadi pasam skiet pareizakie, nevis akli jaseko sabiedribas vai radu/draugu nospraustajiem stereotipiem. Bet Nikai ieteiktu but tadai kada vina ir un nevainot sevi par neveiksmigam attiecibam. Es domaju, ka sis virietis nebija tevis verts. Virietis, kuram tu busi nozimiga pienems tevi tadu, kada tu esi ar visiem + un - ! Varbut neieciklejies tik loti uz domam par precibam, bet atrodi kadu citu patikamu nodarbi. Viriesi parasti bistas, ja redz, ka sieviete ir izmisusi pec saistibam jau pasa sakuma, nevelas but "sasnoreti". Interesanti, bet vairak uzmanibas no puisiem sanemu brizos, kad nevelos attiecibas un nedomaju par tam vispar un esmu paspietiekama. Viriesiem laikam simpatize emocionali nepieejamas ledus karalienes...ai, vispar interesanti radijumi..:D

es domāju, ka tu esi pārāk ieciklējusies uz to, ka gribi būt kādam sieva. cilvēka vienīgajam mērķim nevajadzētu būt tikai laulībām. ir pietiekoši daudz citu lietu, kas cilvēkam arī ir jāveic. par tām karbonādēm un visu pārējo. tas ir murgs. protams, ja sieviete negatavo gandrīz vispār neko ēst, tad tā tomēr varētu būt problēma, manā skatījumā. bet uzskatu, ka tas nav iemesls, lai neprecētos. ja man vīrietis šādi pateiktu, kā pateica autorei, ka neprecās ar mani, jo........, tad viņš vnk varētu iet tik tālu, cik deguns rāda. ar steigu izbeigtu šīs attiecības, kur tikai grib no manis visu, bet pats nepilda vsp otra iegribas.
skumji palika, lasot Ellas rakstīto par cilvēkiem, kuriem nav lemta ģimene. nu bet kā var būt, ka tu nevienam nevienam nepatīc tik ļoti, lai ar tevi veidotu ģimeni?iespējams, ka tad cilvēkā ir kkas tāds, kas, tuvāk iepazīstot, nu vīriešus pilnīgi atgrūž. ja man tik ilgstoši neveiktos, es tiešām ietu meklēt speciālista palīdzību, jo nevar tā būt, ka visā citā pasaulē ir vaina, izņemot mani.

izlasiju komentarus. tatad izskiries. un labi vien ir, jo ja cilveks neprec del anala un karbonadem, tad patiesiba tik tads pagaidu variants biji, kamer citas nav! ta teikt-ja nemili mani vissliktakajos brizos, tad neesi pelnijis vislabakajos!
es piekritu, ka tev vajag veltit laiku sev, jo vins tevi ir traumejis (nokavis tavu pasvertejumu, tipa-esi nekam nederigam utt). vel ari piekritu ellai, ka katram cilvekam dzive ir sava misija pat to neapzinoties.