Neviens ar tevi nav mēģinājis nodibināt ģimeni

uj...laikam neesmu tik daudz vēl nodzīvojusi.

Nika, es tavā vietā jau sen būtu kopā ar kādu, kas to vēlas.

bet viņš tev ir arī pats pateicis, ka neprecēšoties ar tevi (ja es nemaldos).
es vēl attiecībās salīdzinoši esmu neilgu laiku, lai skumtu par to, ka neesam vēl precējušies.
ja godīgi, es no tāda vīrieša šķirtos, kurš negribētu ar mani precēties vispār, jo man tas ir svarīgi. es to neuzstādītu par ultimātu un negaidītu pirmajos pāris kopdzīves gados, bet visu mūžu nevēlos būt draudzenes statusā. manuprāt, ja vīrietis nevēlas precēties, tad kkas tomēr tajās attiecībās nav līdz galam kārtībā.

ja man būtu 30,un mani neviens nebūtu gribējis precēt, tad gan jau es justos slikti. :D
Šobrīd nē, nejūtu smeldzi.

Tev tad so jajauta pensionarem ap 70 gadiem. Te visām viss vēl priekšā. Ari 40 gados var appreceties un dzemdet vel bernus. :D

Neredzu atšķirību starp būšanu vienā frontē un otrā , tas no pieredzes .... :)

Man liekas pats traģiskākais ja pensionarei 70 vai 80 gadi un nav bijis vīrs( oficials nevis pieguletajs) un nav bernu. Ta ir traģēdija.

Neredzu atšķirību starp būšanu vienā frontē un otrā , tas no pieredzes ....

bet, ja tu neesi bijis otrajā frontē vispār, tad ir vēlme tur pabūt. tikai nesaki, ka tev ir vienalga, vai esi precējusies vai neesi un ka varēji būt arī neprecēta. es te nerunāju par attiecību kvalitāti pēc kāzām, jo tai nevajadzētu mainīties, bet pašas laulības kā tādas?

Man liekas pats traģiskākais ja pensionarei 70 vai 80 gadi un nav bijis vīrs( oficials nevis pieguletajs) un nav bernu. Ta ir traģēdija.

+++++

Nika, padomā par to, ka laulība nav garants labām un mīlošām attiecībām. Kā saprotu, esošajās attiecībās tevi apmierina viss, izņemot to, ka vīrietis neprec. Bet kur ir garantija, ka uzsākot citas attiecības, laulība būs veiksmīga? Te ir ļoti jāizvērtē, kas ir svarīgāks - cilvēks vai kāzas.

Bet ko laulības dod? Statusu?

Esmu bijusi abās frontēs... Pa lielam atšķirības nekādas, tikai tu cilvēku priekšā skaities sieva (statuss) un valsts priekšā laulātā (statuss). Tad jautajums- kā tas ir negribēt līdz galam?

Tad jautajums- kā tas ir negribēt līdz galam?

Līdz nolikt karoti!

Neuzskatu, ka vecumā līdz 30 par to vispār būtu jādomā un jāuztraucas. Neaizmirsīsim, ka arī mūsdienu vīrietis jūtas ļoti pašpietiekams un ģimenes veidošana drīzāk tiks uztverta kā papildu pienākums nevis sapnis un mērķis

Neaizmirsīsim, ka arī mūsdienu vīrietis jūtas ļoti pašpietiekams un ģimenes veidošana drīzāk tiks uztverta kā papildu pienākums nevis sapnis un mērķis

Kā nu kuram. Man zināmie kas mīl savu sievieti ļoti grib ģimeni. Un paši skrien uz zagsu.

Man ir otrādi. Visi vīrieši ar kuriem esmu bijusi kopā, vienmēr mēginājuši mani sašņorēt :D

Visi vīrieši ar kuriem esmu bijusi kopā, vienmēr mēginājuši mani sašņorēt

Ap kaklu? :D

Sliecos piekrist Samaarai. Draugu lokā precējušies ir tie pāri, kur vīrietim jau ir pāri 30 vai arī tie, kuriem drīz būs mazulis. Nesteidzas vīrieši ar laulībām. Zinu pārus, kas pirms apprecēšanās kopā ir 9 un vairāk gadus.

Štanks- bet ja nav tā apliecība kabatā, tad tas nenozīmē, ka grib lidz oliek karoti? :D

Kubiete-

Man zināmie kas mīl savu sievieti ļoti grib ģimeni. Un paši skrien uz zagsu.

+++ Šitas ir tiešām bieži.

Šobrīd esmu viena, bez vīrieša.

Tāpēc ir laiks salikt domas...

Manas labākās draudzenes, kas arī ir ap 30, ir apprecējušās, izveidojušas ģimenes, ir bērni. Bet es vienīgā no mūsu pulciņa esmu kā tāds baltais zvirbulis. Kad biju attiecībās, centos, centos, bet viņš negribēja mani apprecēt. Un es neteiktu, ka būtu sliktāka par citām manām draudzenēm vai paziņām. Un tagad vispār esmu palikusi viena.

Kaut kur ir noticis kaut kāds gļuks... tikai kur

Sany, nu , laikam jau kādai tas ir svarīgi, bet fundamentāli mūsu attiecības ir bijušas super -puper pirms kāzām un tādas tās arī paliks ( pagaidām vismaz ir ). Nav jau pa lielam kam mainīties ... :) Dāvanas un puķes tik pat bieži ... Varbūt , nedaudz vairāk uzmanības , bet tas nebūt nav saistīts ar kāzām ...
Kāzām nevajadzētu mainīt mūsu dzīves/attiecību kvalitāti ...

Ko gribēju ar šo visu teikt .... !? Nav nekā tāda , ko nevarētu vai nevajadzētu darīt attiecībās pirms kāzām.
Iespējams, vaina ir manā attieksmē , bet manā iekšējā pasaulē tas diži daudz neko nemainīja ... Man pat labāk patika, kad bijā, neprecēti, jo tad varēju būt pārliecināta, ka vīrietis ir kopā ar mani, dēļ manis, neviss "pienākuma" dzīts.
Bet tas ja kāds kādu negrib precēt , vēl nebūt nenozīmē , ka nemīl ...