Intereses&izvēles

Man patika pride and prejudice doma.

Ja, tiesam sanak kaa kulturas fast food, smiekligi pat nedaudz. Pamostamies, atri iechekojam zinju virsrakstus, pat ne pashus rakstus, viss tada atra, koncentreta veidola, tikai pats koncentrata jau tads pliekans. Reiz bija teikts, ka cilveks pat TV vairs nespej paskatities, tikai slega kanalus un uznjem sadrumstalotu informaciju. Bet atkal Naumanis sacepas, ka Lv negrib iet uz 3 garu filmu par homoseksualitati, kura tad ir tas kulturas apogejs.. Bet varbut labak pa to laiku es eju uz muzeju? Nu tadas divas sejas tam.

tas ir tas pats, kas salīdzināt popmūziku ar klasisko mūziku. ja salīdzina tādas lietas, tad noteikti tajā pašā jomā, nevis stilus kā tādus.

Tas kas tagad klasika ar baardu, kadreiz bija popkultura. :D :D

Nu popmuzika ir nakusi no klasiskas, tikai evolucija ir njemusi klasiku pa savam.:D

Man ir bail iedomaties kada izskatisies popkultura, ka Mailija Cairus bus klasika. :D

Esmu no tām,kas kultūru kā tādu nenovērtē un uzskatu,ka valstij šai nozarei pat nav jāpalīdz,ir citas problēmas risināmas. Otrkārt,piekritīšu Martai, filmas un mūzika domāta izklaidei,tad tādu arī meklēju,lai aizmirstu ikdienas rūpes un nemaz negribu dienām ilgi pārcilāt filmas vai grāmatas saturu galvā. Jā,laikam esmu sekla.

Es jau sen esmu teikusi: populārs ir tas, kas ir stulbs vai sekls. Kāpēc? Tāpēc, ka vairums cilvēku nav inteliģence.

Naumaņa pieminētajai filmai es nudien neparedzētu kases grāvēja titulu Latvijā. Varēja mierīgi rādīt K Sunī vai Kino Rīga, priekš Forum Cinemas, tā filma ir pārāk... citāda. Kur nu vēl Latvijas sabiedrībā, kuras rasisma un homofobijas līmenis ir viens no augstākajiem Eiropā.
Runājot par mūziku, jāatzīst, ka vienīgais veids, kā jaunā čārtu popmūzika mani sasniedz ir darbs un reklāmas televīzijā. Pati aktīvi dzīvojos pa Soundcloud, Last Fm, Noisey un citiem "iepazīsti labu mūziku" grandiem. Meklēju biļetes uz pasākumiem, sekoju līdzi jaunumiem. Un neļauju žanra ciešajām robežām savu gaumi iegrožot, manās mājās skan viss, sākot no noderni klasiski-klavierīgas elektronikas kā Nicolas Jaar vai James Blake, līdz ar depresīvu un melnu post-punk un underground hip hopu no vēlīniem astoņdesmitajiem. Tomēr tas viss, tikai tāpēc, ka vēlos rakt.

Nu popmuzika ir nakusi no klasiskas, tikai evolucija ir njemusi klasiku pa savam

nevajag saprast pa savam. arī mūsdienās ir klasika, starp citu. arī tad, kad sākās popkultūra, klasika bija. tad salīdziniet klasiku tagad un kāda tā bija aizsākumā un popmūziku tādu, kāda tā bija aizsākumā un tagad. tā kā nevajag jaukt kopā kaķus ar suņiem tikai tādēļ, ka viņiem ir aste (varbūt ne pārāk veiksmīgs salīdzinājums, bet sapratāt).

Un vēl aizmirsu pateikt - manuprāt, populāras lietas patīk cilvēkiem, kam nav savas specifiskās gaumes. Piemēram, tā pati mūzika. Viņš nevar nosaukt kaut ko sev raksturīgu mūzikas gaumē, jo viņam patīk tas, ko pasniedz uz paplātes. Ja vienu dziesmu drillē neskaitāmas reizes un lej ausīs, sāk likties, ka tā patik. Tad nu šis cilvēks var teikt, ka viņam patīk tāda mūzika (vismaz nav jāaizdomājas).
Tāpat ar literatūru. Kāpēc populāras visādas Krēslas un Greji? Jo tos visu laiku reklamēja kā baigos bestsellerus. Cilvēkiem, kas maz lasa vai nelasa vispār, nebija daudz jādomā, ko palasīt, jo viņiem to ieteica visādi paziņas. Likās, o, es taču neesmu atpalicis - izlašīšu un varēšu lielīties, ka esmu izlasījis kaut vienu grāmatu savā mūžā. Es domāju, ka par tāda paša līmeņa bestselleru varēja kļūt gandrīz jebkurš cits viegls romāns, ja to reklamētu tieši tāpat.

Tāpēc, ka vairums cilvēku nav inteliģence.

Musu inteliģence ir nobradata. Skola, kur maca tikai atkartot apguto nevis patstavigi spriest un masu kultura (tas pat nav jakomente). Jebkurs cilveks var but inteligents, ja vina inteligenci jau no bernibas nebrada ar dublainiem zabakiem (muljkjiki-puljkjiki, debila muzika un filmas) un attista. Berni ir inteligentaki par pieaugusajiem. Iedod bernam papira klipsi un pasaki, lai izdoma tam maksimali daudz dazadu pielietojumu un paludz to pasu pieaugusajam. Uzmini kurs izdomas vairak pielietojuma veidus papira klipsim? :D

Jā, bērni ir ļoti radoši, tāpēc arī šis radošums jāattīsta, tad arī cilvēks pieaugušā vecumā būs prasīgāks pret savām interesēm, jo viņa iztēle un domu lidojums ir tik bagāti, kas tos nevar apmierināt ar kaut ko prastu.

populārs ir tas, kas ir stulbs vai sekls. Kāpēc? Tāpēc, ka vairums cilvēku nav inteliģence.

Senatnē latviešu tautasdziesmas vācu mācītāji uzskatīja par seklām un blēņu dziesmām, mūsdienās dainas ir nemateriālais kultūras mantojums. Kā jau te minēja - klasiskā mūzika agrāk bija populārā mūzika, šodien mēs to uzskatām par nenovērtējamu klasiku.

Inteliģence - no lat. intelligentia, intellegentia - "sapratne" - tātad vai cilvēkiem nav sapratnes?

Vācu mācītāji dainas tā uztvēra, jo ar savām sliktajām latviešu valodas zināšanām (kuriem tādas vispār bija) nevarēja iedziļināties to jēgā. Un noteikti daļa tautasdziesmu ir seklas, tās nav vienādas. Turpretī citām ir zemteksts. Kā jau visur!
Tāpat klasiskā mūzika - šaubos, ka mūsdienās klasiskā mūzika ir visa mūzika, kas savulaik bija populāra. Atsijājies ir labākais.
Jā, acīmredzot daudziem cilvēkiem nav sapratnes. Tā pati iedziļināšanas iet roku rokā ar sapratni.

Musu inteliģence ir nobradata. Skola, kur maca tikai atkartot apguto nevis patstavigi spriest

Skolas mūsdienās ir daudz attīstītākas un daudz vairāk veicina radošo domāšanu nevis kā, piemēram, skolās pirms 100 gadiem - tad viss bija jāpieņem kā pareizais un neviens pat iepīkstēties nevarēja, ka viņš domā savādāk. Bet vai tāpēc nebija radošu cilvēku?

Savukārt perfektas popmūzikas recepte tiek rūpīgi brūvēta ar vēl biežāku tendenču maiņu, nekā Givenchy modes skatēs.
paskatieties, kas mūsu topos ir šobrīd? Esmu pārliecināta, ka vismaz pāris piemēri prātā arī jums iešausies.
Ritms: dinamisks, ātrs, vidēji 150 sitieni minūtē, piemērots dejošanai.
Skaņojums: Tikai un vienīgi mažors, ja vien dīvainā kārtā topos nav ieslīdējusi kāda gaudulīga balāde, lai gan pat tajā minoru visdrīzāk saklausīt būs grūti.
Elementi: ejam līdzi laikam un atceramies, ka vidējam patērētājam patīk samērīgas lietas - ne par saldu, ne par sāļu. Ja Trap, Dubstep un Grunge nepatiks visiem, tomēr tā būs redzama pasaules tendence, mēs paņemsim dažus elementus no dubstep un iemetīsim Britnijas dziesmā, vai palaidīsim Rhiannas jauno gabalu, kura piedziedājuma fonā varam brīnisķīgi saklausīt Roland TR-800 bungmašīnu.
Mūzikas etniskais pamats un stils - 40% balto amerikāņu un rietumeiropiešu, 35% melnie no štatiem, britu un karību salām, 15% spāņi, kolumbieši un itāļi, un nu jau jāatzīst, ka aptuveni godpilni 10% aiziet austrumu lauciņa virzienā.
Tēma - vecā labā mīlestība, atšķiras tikai kvalitātes. Kamēr Adele dzied par savu aizgājušo romantiski skumjo mīlu, tikmēr Movado priecīgi uzdziedās par to smuko meiču ar ciešāko caurumu, ko viņš ir dabūjis savā dzīvē.

Katrā lietā ir savs labais.

Arī man patīk gudras grāmatas, kam ir dziļāka jēga, doma - no kurām var mācīties, kaut vai aizdomāties. Bet nenoliegšu, ka patīk palasīt arī banālāku literatūru - kādu romāniņu, kur viss jau pašā sākumā ir skaidrs. Kaut vai tos pašus dzeltenos žurālus.

Patīk dziļas filmas, teātris, klasiskā mūzika, bet nenoliedzami esmu redzējusi visas stūlbās komēdijas, un dziedājusi līdzi what does the fox say utt.

Cilvēkam jābūt daudzveidīgam, nevajag noslēgties tikai vecajās vērtībās vai tieši otrādi sekot tik popsīgajam. Ir labi, ja māk savienot abus līdzvērtīgi

Skolas mūsdienās ir daudz attīstītākas un daudz vairāk veicina radošo domāšanu nevis kā, piemēram, skolās pirms 100 gadiem - tad viss bija jāpieņem kā pareizais un neviens pat iepīkstēties nevarēja, ka viņš domā savādāk. Bet vai tāpēc nebija radošu cilvēku?

Vai drikst pasmaidit? :) Musdienas vienkarsi ir stingri nospraustas robezas kuru amplituda var atlauties karstas diskusijas, bet jebkurs viedoklis arpus sim robezam tiek noniecinats, apsmiets vai ka citadi diskreditets. Diskusijas skola ir tas pats kas diskusijas starp demokratiem un republikaniem ASV kongresa- plesas par mazajiem jautajumiem, bet gala rezultats ir tiesi tads pats ka pie demokratiem, ta pie republikaniem. Stridies cik tik uziet kas labaks kola vai pepsi, rezultats ta viens. :D

Vai esam pārgurši no ikdienas, lai meklētu un raktu dziļāk, vai tomēr tas ir pārspīlējums un kvalitāte ir rodama arī popkultūrā?

man ir tieši otrādi!! ļoti ātri nogurstu no popkultūras. ir vienkārši bauda noskatīties labu franču filmu, kur pašam jālasa subtitri! smadzenes gavilē :)

man mājās nav TV, pa retam paskatos ziņas inetā, un man ar to pietiek. bet pašlaik, kamēr dzīvoju ārzemēs, TV ir pieejams, ar daudziem, daudziem kanāliem. pirmās nedēļas es skatījos diezgan daudz, bet nu jau vairs vispār pat neslēdzu iekšā. laikam aizpildīju savu popkultūras trūkumu un tagad jau nelabi paliek no Katy Perry Roar un Miley mēles un plikās pakaļas un no visām tām stulbībām... izvēlos grāmatu un esmu laimīga, ja sanāk kāda stundiņa dienā, ko palasīt. varbūt ļoti vecmodīgi domāju..

šaubos, ka mūsdienās klasiskā mūzika ir visa mūzika, kas savulaik bija populāra. Atsijājies ir labākais.

Nu bet protams, tam pašam Mocartam bija neskaitāmi atdarinātāji, bet neviens viņus neatcerās un nepiemin kā klasiķus. Mocarts tika atskaņots ballēs, viesībās, koncertos, t.i., Mocarts tajā brīdī bija populārā mūzika tāpat kā tagad visas Mailijas, Kailijas utt. Un tajā pašā laikā - nu ne jau visi, kas klausījās Mocartu bija inteliģenti. Bija Mocarts, to atskaņoja, klausījās visi, arī tie, kas no tā ne vella nesaprata. Un vēl bija arī mūzika, ko paralēli Mocartam, klausījās parastā, mirstīgā tauta - savas dziesmiņas, savas ziņģītes utt., jo neviens viņiem Mocartu neatskaņoja. Un tagad ir tieši tas pats - parastā tauta tiecas pēc vienkāršības, tie, kas grib saprast un saprot mazliet vairāk - pēc kaut kā vairāk. Atšķirība tikai tā, ka tagad visiem viss ir pieejams un pastāv izvēles iespējas. Bet principā pašos pamatos nekas nav mainījies.