Vienmēr par šo aizdomājos, kāpēc latviešu sabiedrībā izveidojies šāds naidīgums dzimumu starpā, kaut patiesībā vienam otru vajadzētu cienīt, mīlēt un sargāt, jo tomēr esam savējie. Atceros gadījumu kādu laiku atpakaļ, starp citu, ne vienu vien... Ar draudzenēm bijām ceļā uz klubu. Pretī nāca latviešu puišu bariņš. Viņi jautāja kurp ejam, atbildējām, ka uz klubu. Nu un tad sāka skanēt teksti, kādas lētas meitenes mēs esot, droši vien ejot ''sauksim to par ''stāties dzimumattiecībās'''' ar ārzemniekiem, kam gan vieņiem esot tādas vajadzīgas... Bla, bla, bla... Vienkārši bez iemesla. Turklāt nebijām arī īpaši izaicinoši ģērbtas - gājām parastās maiciņās un džinsās, plus vēl, nebijām nekādas regulārās klubiņu apmeklētājas. Tad vēl bija gadījums pie ieejas klubā, kur latviešu puiši, stāvot rindā, skaļi, tā lai visi dzird, neadresējot kādai konkrētai sievišķā dzimuma būtnei, bļaustījās - nu kauns, meitenes! Atkal ejat kārties kaklā ārzemniekiem? Gan jau atkal par lētu kokteili... Jautājums tikai, ko viņi paši tur meklēja - tikai padejot vai ko citu meklēt? Drošivien, pašiem ne labākas domas, kā tiem potenciālajiem ārzemju dr...jiem. Varbūt kremt, ka viņiem nedod? Tāpēc tāds naids pret sievietēm? Varbūt personīgā pieredze, ka draudzene ir krāpusi ar kaut kādu tur. Savā ziņā jau mūsu vīriešiem taisnība. Īpaši, kad nesen mūsu valsts kļuva neatkarīga, meitenes izklājās kā paklāji svešzemju vīriešiem, tikai tāpēc, ka pie tādiem glaimiem un uzmanības nebija pieradušas. Uzķērās. Tikai, ne jau visas bāžamas vienā maisā. Ir dažādu kategoŗiju meitenes, turklāt visās valstīs. Tāpat arī vīrieši. Vienīgais, kas mani fascinē, ir tas, ka mūsu vīrieši ir spējīgi nozākāt sievieti pēdējiem vārdiem, bet pats ne pirkstiņu nepakustinās, lai, iespējams, viņš būtu tas, kurš tiktu, ja ne pie gultas priekiem vai attiecībām, tad vismaz pie meiteņu uzmanības, lai tiem tur tupajiem ārzemniekiem viņas netiek. Drīzāk karos ar pretējo dzimumu, nekā ar sava dzimuma pārstāvjiem, kam dabiski arī būtu jānotiek. Es te tikai par sabiedrības tendenci, ne visiem vīriešiem. Ir ļoti daudz foršu latviešu vīriešu, kam viss ir vairāk nekā kārtībā.
Savukārt mūsu sievietes mūsu vīriešus zākā par pēdējiem lūzeriem, jo, redz', nepelnot tik daudz, cik gribētos. Fakts tāds, ka miljonāru visām nepietiks, turklāt, kā var mīlēt maku, nevis pašu cilvēku? Pamatojums, kas te cosmo lasīts, esot tāds, ka sievietei taču bērni jāaudzina. To, ka te kāda ļoti ar to aizrautos nemanu. Drīzāk dzīvot pašai sev, bet ja dzīvo pati sev un vēl strādā, kāpēc tev būtu jādzīvo uz vīrieša rēķina? Tikai tāpēc, ka esi sieviete? Palutināšana ir viena lieta, bet sēdēšana un neko nedarīšana, negu vīlēšana, pavisam cita. Un atkal, es nerunāju par konkrētām sievietēm, bet par sabiedrības tendenci.
Kopsavilkums. Savā ziņā taisnība ir abām pusēm, bet tāpēc nevajag vainot tikai otru pusi, otru dzimumu, ka tie šādi un tādi. Pašas latviešu sievietes jau mēs arī nekādas ideālās neesam. Interesanti, ka tiek kultivēts mīts, cik latviešu sievietes labas un kādi draņķi un ņuņņas ir latviešu vīrieši. Ja abi dzimumi savā starpā tā nekonfliktētu, bet censtos viens otru atbalstīt, būtu vienkāršāk šīs problēmas atrisināt. Bet tā kā cilvēks ir savā ziņā egoistiska būtne, šaubos vai tas ir iespējams. Varbūt vairāku paaudžu ietvaros tikai.
157
