Kapēc apnīk?

 
Reitings 2797
Reģ: 16.09.2013
Sākās ar sarunu ar draudzenēm, kad aizrunājāmies, ka laikam nemaz nezinam, kas īsti ir mīlestība... Nezinu, cik ļoti tas ir viņām, bet man liekas, ka es nekad neesmu pat bijusi iemīlējusies, kur nu vēl mīlējusi... Un jā, man it kā nav daudz gadu, bet ir bijušas attiecības 2 gadu garumā, kasbija tādas pirmās attiecības un tās ir vienigās, kur likās, ka tie taureņi bija, tad 7 mēneši kopā, bet nekā, tikai tāda aizraušanās un tad jau pieradums, pa vidu dažas īsas, nenopietnas, meiģinājumi un tad 8 mēneši... un viss sākās skaisti...

Es esmu no tā tipa, kas ja sagrib, tad darīs visu, lai pacenstos šo vīrieti dabūt sev... tā ir bijis ar visiem maniem vīriešiem. Man modelis, kad vīrietis skraida pakaļ, cenšas ''nomedīt'''mani, neliekas simpātisks. Nezinu, neesmu jau galīgi pret šādiem pielūdzējiem, nesūtu uzreiz tālāk, bet tādi man vienkārši neliekas simpātiksi... sāk jau šķist, ka ar mani kaut kas nav kārtībā... bet pat tā nav problēma...
Tātad, ir tā, ka man kāds iepatīkās, es viņu dabuju, viss ir jauki, skaisti, paiet mēneši 3 un man apnīk, visas vēlēšanās pēc šī viīrieša pazūd un viss. un tas nenotiek pamazām,bet ātri, strauji... cenšos kaut ko labot, runāt par to, kas ir tas, kas attiecībās neapmierina, bet nekas no tā nepalīdz... Pats trakākais ir tas, ka šie vīrieši otrādāk, sākumā piesardzīgi, bet pēc tam jau ir gatavi uz visu un stāsta, kā mīl, kā nespēj aizmirst un tā tālāk... es vēl šobrīd varētu atjaunot attiecības ar jebkuru no bijušajiem, izņemot vienu, jo viņam nesen piedzima mazais, un šķiet, ir laimīgi tomēr atradis sev kādu...
bet nu, problēma ir tajā, ka es nezinu ko es vēlos no vīrieša, ko man vajag... šobrīd protams, mn būs bērns un es nedomāju par kaut kādām attiecībām un nemeklēju... bet vienkārši aizdomājos, varbūt ir kāda sieviete, kam bijis šāds posms un pārvarēts... atradusi, pie kā aizķerties...

zinu, ka nekad nespētu būt attiecībās pēc aprēķina, zinu, ka arī mans raksturs nav nekāda dieva dāvana...nezinu, es gribu mīlēt, ne tikai būt mīlēta... bet liekas, ka es vnk uz to neesmu spējīga īsti.
16.10.2013 01:04 |
 
Reitings 5119
Reģ: 29.01.2009
194,
kurš Tev sola, ka būs ideāli?
16.10.2013 01:58 |
 
Reitings 2797
Reģ: 16.09.2013
Nu, ja palasi, tas paspīd īstais un ideālais...

Es negribu ideālu, jo tas vienkārši tad nav reāli. Tad viss apstājās, cilvēks vairs ''neaug'' un pie tā arī apstājās dzīve.
16.10.2013 02:07 |
 
Reitings 5119
Reģ: 29.01.2009
194,
manuprāt, tas vairāk domāts kā "ideāls" Tev. Jo reāla ideāla tāpat neeksistē. Nauda tikai patīk visiem. ;) Un ideāls Tev var būt arī ar gana daudz "nepilnībām", sliktajām īpašībām
16.10.2013 02:11 |
 
Reitings 2797
Reģ: 16.09.2013
Nu es to tā arī sapratu. :)
16.10.2013 02:15 |
 
Reitings 5119
Reģ: 29.01.2009
Un kādēļ ar šādu vīrieti Tu neaugtu? Nebūtu jau vislaik tāda idille, ka rozā brilles uz acīm, laumiņas pa gaisu plivinās un ēst nevajag, jo pārtiekat tikai viens no otra :D
16.10.2013 02:17 |
 
Reitings 2797
Reģ: 16.09.2013
Nu, tas ir vispār, doma bija par to, ka ja cilvēks takā sasniedz visu, ko grib, viņš pārstāj augt un apstājās savā attīstībā...

Un tā kā, ''ideālais'' vīrietis ir tā lielā sapņa piepildījums, tāpēc notiek tas stop moments. Ai, es pati sevi jau nesaprotu. :D
16.10.2013 02:23 |
 
Reitings 5119
Reģ: 29.01.2009
194,
re, jau parādās atbilde - izskatās, ka zemapziņā šobrīd nemaz nevēlies to lielisko vīrieti.. :)
Tu pārstāsi augt attiecību meklējumos tad, jā, jo tās jau Tev būs, bet citādāk augt Tev nekas neliegs, nereti labs partneris tieši veicina attīstību!
16.10.2013 02:25 |
 
Reitings 8272
Reģ: 29.01.2009
Es negribu ideālu, jo tas vienkārši tad nav reāli. Tad viss apstājās, cilvēks vairs ''neaug'' un pie tā arī apstājās dzīve.


bet es tev gribu pateikt, ka neviens nav ideāls. mans draugs priekš manis ir ideāls ar visiem saviem plusiem un mīnusiesm, arī tad, kad klusībā uz viņu padusmojos. un zinu, ka man tas īstenībā ir vajadzīgs. nē, lietas, par kurām dusmojos nav tādas, kas sagrautu attiecības, bet kkādi sīkumiņi, kas man varbūt kaitina. bet arī ar visu to, es viņu mīlu. piekrītu, ka tas ir kkas daudz dziļāks par iemīlēšanos.

un tagad tālāk pastāstīšu, ka agrāk biju tādās domās kā autore. man bija tā, ka, ja puisis pilnīgi saķēries manī, gandrīz līda uz vēdera, man kkā tas nesaistīja, bet saistīja tie, kuri nebija dabonami. man bija laiks pārdomām, ko es īsti vēlos, kādas attiecības es vēlos. vienmēr šķita, ka ir vēl kkur labāks par to konkrēto puisi. galu galā bija tā, ka es vēlējos attiecības, bet tikko pietuvojās tās pavisam nopietnam punktam (līdz dzīvošanai kopā), tā man tas puisis vairāk nepatika, es to nevēlējos, nevarēju iedomāties savu dzīvi ar viņu ikdienā, ka es laiku pakārtotu viņam. man tas viss šķita briesmīgi, jo baidījos palaist garām kko labāku, ka nokavēšu savu dzīvi. jā, bija arī sāpīgi brīži man.
bet pēc ilgām domām un pārdomām vienā brīdī es sapratu, ka gribu nopietnas attiecības. nu tādas īstas un kvalitatīvas, bet ne ar kuru katru, bet ar cilvēku, ar kuru es domās varētu jau uzbūvēt nākotni. vismaz dabūt to sajūtu, ka ar šo es varētu dzīvot kopā, apprecēties, radīt bērnus. un pavisam tāds arī uzradās. es neteiktu, ka no zila gaisa, jo patiesībā mēs jau kādu laiku bijām pazīstami, bet viens otru uzlūkojām savādāk. viņam tās brilles ātrāk nokrita un viņš pamanīja mani, kamēr es savu iekšējo sajūtu baidēju prom, zinot, ka tur nekas nevar sanākt daudz un dažādu apstākļu dēļ. par spīti ļoti daudzām problēmām, mēs jau tagad otro gadu dzīvojam kopā :) un man vairs nav nekur jāskrien, jāgaida, kad aiz stūra būs kāds labāks vai jānožēlo aizgājušais laiks :)
16.10.2013 09:44 |
 
Reitings 8272
Reģ: 29.01.2009
manuprāt tev iezīmējās tādas pašas problēmas kā man.
pirmkārt, jau tās ir bailes no nopietnām attiecībām (dzīvošana kopā, bērni, laulība). otrkārt, tu esi, iespējams, daudz vīlusies un neredzi sev piemērotu kandidātu.
ieteiktu nedot iespēju vīriešiem, kuros vsp neredzi ne perspektīvas, ne tev pašai veidojas kādas jūtas attiecībā pret viņu. manā gadījumā, kad iepazinos ar draugu, nākotni mūsu attiecībām vsp neredzēju un tai neticēju, bet kkāda iekšējā intuīcija man neļāva to visu izbeigt. kā arī bija radušās jūtas, kuras pati uzreiz neapjautu.
16.10.2013 09:47 |
 
Reitings 5954
Reģ: 08.07.2013
Tu vienkārši neesi gatava nopietnām attiecībām, jo, kad būsi tām gatava un atradīsi piemērotu kandidātu, tev vairs neliksies tik svarīgi tie tauriņi, bet gan citas vērtības - miers, stabilitāte, saskaņa, saderība utt. Iespējams, neesi vēl iztrakojusies, lai līdz tam nonāktu!
16.10.2013 10:24 |
 
Reitings 7682
Reģ: 31.01.2013
Zini, atskatoties uz visam savam ieprieksejam attiecibam, es ar saku, ka nebija tur patiesiba nekada milestiba, patika, iekare, labi pavadits laiks, viss. Protams tajaas esot likas, ka milu.
Milu es tagadejo virieti, jau gadus 8 un joprojam zinu, ka tiesam milu. Ir labaki, ir sliktaki periodi, bet saubijusies neesmu.
16.10.2013 10:31 |
 
Reitings 2797
Reģ: 16.09.2013
Mani nebiedē ikdiena un miers, es varētu būt no tām, kas audzina bērnus, gaida vīru mājās ar vakariņām.
17.10.2013 00:38 |
 
Reitings 141
Reģ: 27.07.2012
Man tāda attieksme bija ap 16 gadiem, bet es no tā laikam ie kārši izaugu. Grhti kautko ieteikt. Teikšu tā ka ar tevi viss kārtībā, baudi kaut tos mirkļus, kad izjūti simpātijad un gan ar laiku mainīsies attieksme vai atnāks īstais :))
21.10.2013 15:55 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits
vairāk  >

Lietotāji online (3)