Raksturs - iedzimtiiba vai audzinaashana

Neon-man ir pazinas,kuri ir adopteeti.Viens viirietis nemaz neintereseejaas par saviem vecaakiem,jo bija panemts pavisam mazins.Es noteikti ieteiktu nemt ziidainiiti-tas gan.Nemot beerninu peec 5 gadiem buutu vinu gruuti paartaisiit,ieaudzinaat to "tavu etiketi",jo beernu nams buutu jau darijis savu...!

Es teiktu, ka 50/50, citiem varbūt tā attiecības svārstās. Ir stiprāki raksturi (no dzimšanas), ir vājākie. Manu meitu jau tagad nav iespējams "iegrozīt" tā, kā "vajadzētu" - citi bērni ir fleksiblāki, piemēram, mans brālis.

Šī ir briesmīga lieta, ko teikt.

ideāli būtu, ja viņi būtu nevis atteikušies no bērna labprātīgi, bet gājuši bojā

Ja apsver domu adoptēt bērnu, tad ir ļoti neētiski izvēlēties mazuli pēc šādiem nosacījumiem.

Vispār tajā jautājumā ir daudz nesmukumu. Nez, kāpēc pieņemts adoptētājus uzskatīt par glābējeņģeļiem un adoptējamos par laimes luteklīšiem, aizmirstot, ka tā ir liela, milzīga dāvana vecākiem. Es zinu, ka tādā gadījumā bērnus adoptētu vēl mazāk cilvēku, bet es vispār labprāt ieviestu nejaušības principu šajā jautājumā - bērns vienkārši tev tiek piešķirts un punkts. Negribi - neņem nekādu, gribi - ņem to, kas tev ir dots. Jo galu galā, mēs paši savus bērnus taču arī neizvēlamies. Neveicam abortus, ja ir nepareizais dzimums un tā... Arī labās ģimenēs gadās dzērāji un narkomāni, zagļi un tā tālāk. Arī labās ģimenēs ir iedzimtas slimības. Savus bērnus taču mēs neatdodam bērnu namā tiklīdz kaut kas neapmierina... Tās ir tikai manas domas. Es nepretendēju uz taisnības statusu, bet tieši šī izvēle ir tas, kas mani attur no domas par adoptāciju, jo - kā gan es varu izvēlēties?...

Es gan pati sapnjoju par to, ka vareetu panjemt kaadu beerninju, kuru neviens negribeeja un kursh ir aizseedeejies daudzus gadus beernunamaa! Kad briivpraatiigo darbaa tur biki padarbojos, atklaaju, ka tie beerninji ljoti viegli piekjeraas un nepavisam ne briesmonji, kaa vinjus daudzviet meegina aprakstiit. Taas audzugimenes biezji vien arii ir pie vainas, panjem beernu tikai lai nostraadinaatu maajaas vai lai tiktu pie naudas un tad kad vairs nevajag, mazo suuta atpakalj uz beernu namu ar aizbildinaajumu, ka raksturs ir briesmiigs. Man arii buutu briesmiigs raksturs, ja uz maniim bljautu un liktu 7 gadu vecumaa no riita liidz vakaram seedeet vagaa melnu muti, es arii tad gribeetu atpakalj uz beernu namu un dariitu visu iespeejamo, lai tas notiktu. Protams, ir vairaak traumeeti beerni, bet ne jau visi.

Ir stiprāki raksturi (no dzimšanas), ir vājākie. Manu meitu jau tagad nav iespējams "iegrozīt" tā, kā "vajadzētu" - citi bērni ir fleksiblāki, piemēram, mans brālis.

Jā, pareizi! Tas arī, es laikam esmu no tiem, ko nevarēja īsti iegrozīt, jo lai kā māmiņa mani audzināja par kārtīgu bērnu, biju diezgan nekārtīgs :D

Ja apsver domu adoptēt bērnu, tad ir ļoti neētiski izvēlēties mazuli pēc šādiem nosacījumiem

Neētiski gan. Bet ir jāņem vērā, ka agri vai vēlu bērns uzzinās, ka viņam bijuši citi bioloģiskie vecāki. Un smagi būs apjaust, ka tevi "izmeta" kā nevajadzīgu lietu. No šī aspekta un vēl dažiem - gribētos bērnu ar ne tik smagu bagāžu.

Es kaadu laiku straadaaju Baldones slimniicaa ar beerniniem ,kuriem hidrocefalijas uttTas atstaaja uz mani lielu iespaidu.Tas meerkis ir ceels-nenoliedzu,bet dziivot visu muuzu ar slimu beerninu,diendienaa uznemoties ruupes...?Es redzu cik gruuti ir meitaam, deeliem naakt ciemos pie saviem slimajiem vecaakiem...!Straadaat ar slimiem ir viena lieta,bet ja maajas ir slims cilveecins-iipasi smagi slims...tas ir dubultgruuti!

Es domāju, ka labāk saprast, ka tevi izmeta, esot mīlošā ģimenē, nevis dzīvojot bērnu namā. Bet, nu, tas no bērna viedokļa raugoties. Vecākam, protams, vieglāk.

krista, es jau arī varētu ņemt jebkuru un jebkādu (ļoti labi tevi saprotu!), bet es nedzīvoju viena. Man ir jārēķinās ar vīru un arī saviem bērniem. Viena lieta, ka es šo adoptēto bērnu mīlēšu bez nosacījumiem, bet man ir jāieklausās arī pārējo ģimenes cilvēku vēlmēs un viedokļos par šo jautājumu, lai vēlāk tas viss nepārvērstos lielā katastrofā.

Man vispaar bija doma ljaut saviem beerniem izveeleeties adopteejamo braaliiti vai maasinju. Mazajiem ir labaaka intuiicija un peec tam vinji vairaak ar vinju speeleesies, nevis es.

krista, interesanta doma! Bet ko par to visu saka tavs vīrs?

Ja es pati vareeshu visus savaldiit, tad uz priekshu!

up

Iedzimtība vai audzināšana? Es saku, ka audzināšana. Tikai nevajag aizmirst to, ka audzināšana sākas ar bērna pirmajām dienām, ko daudzi, manuprāt, jauc ar iedzimtību. Piemēram, bērnunama bērni, kuriem it kā iedzimta tieksme zagt, dzert utt. - absurdi. Nav iedzimts ne zagt, ne dzert, vienkārši viņi šādu pieredzi uzsūca no apkārtējiem. Vai var pāraudzināt? Droši vien ļoti grūti, bet iespējams.

Kāds varētu oponēt, ka izaug veiksmīgi cilvēki alkoholiķu ģimenēs. Es tad atbildētu par raksturu, kurš, manuprāt, ir gan ielikts jau piedzimstot (domāju vairāk tādas iezīmes kā temperamenta tips u.tml.), gan, protams, veidojas kopā ar pieredzi. Ja viens, redzot savus vecākus dzerot, vēlēsies atkārtot, otram radīsies pret to riebums. Tāpēc noteikti nenorakstu cilvēkus no nelabvēlīgām ģimenēm vai bērnunamiem.