Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

gribas padomiņu

 
Reitings 155
Reģ: 21.06.2009
dāmas, nav ar ko parunāt..

esam kopā 3 gadus. teorētiski dzīvojam atsevišķi, bet tāpat vairākas reizes nedēļā nakšņojam kopā un vispār tiekamies praktiski katru dienu.
piedzīvots tiešām daudz.. labs, slikts. to skaitā attāluma attiecības, nolaišana pa kreisi.

kopā ir ļoti labi, jautri, vīrietis mīļš un zinu jau, ka ļoti cenšās.
tomēr esmu sākusi strīdēties tiešām par sīkumiem. tad viņš ne tā uz mani paskatījās, tad par maz uzmanību izrādījis utt. un tad, kad ir tie sīkumi, tad es sapūšos un velku ārā milzīgas problēmas. pat nezinu, vai pamatotas...

piemēram, vakardien izstāstīju viņam savu aizvainojumu..viņš nekad (..) nav teicis, ka mīl mani. ir tikai rakstījis šos vārdus, kad bijām šķirti, un arī tas pēdējo reizi bija pirms 10 mēnešiem. tad nu vakar viņam to izstāstīju un ka man tas sāp. viņa reakcija - it kā jūtas vainīgs par to, ko nav darījis, bet tajā pašā laikā nesaprot, kāpēc viņam tas būtu jāsaka.

vēl viens piemērs no pēdējā laika. runājām par kopdzīves uzsākšanu. atradu labu dzīvokļa variantu. tomēr, kad lieta nonāca pie darīšanas, tad šis plāns uz laiku tika atlikts. no sākuma pūtos, jo vainoju viņu, ka nevēlas ar mani būt kopā, bet tad nomierinājos, jo piekritu, ka viņam varbūt taisnība un finansiāli izdevīgāk ir dzīvot tā, kā šobrīd un neko nemainīt.

kas ar mani nav kārtībā? kāpēc es nevaru atslābt un baudīt to, kas ir? par maz pašpārliecinātība? pagātnes notikumi sēž kaut kur zemapziņā un pati provocēju viņu?
15.10.2013 12:36 |
 
Reitings 483
Reģ: 15.08.2013
kas ir tie finansiālie apstākļi, kas jums tagad ir tik izdevīgi, lai nedzīvotu kopā? 3 gadi ir ilgs laiks, es nezinu vai varētu tā būt kopā visu laiku mētāties. pie vecākiem dzīvot utt.
15.10.2013 12:44 |
 
Reitings 155
Reģ: 21.06.2009
zuze
tie 3 gadi gan skan šausminoši daudz, bet tajā ir ierēķināts laiks, ko gan viņš, gan es esam pavadījuši ārzemēs un tās nav bijušas pāris nedēļas abos gadījumos.
finansiālie apstākļi tādi arī ir - skola, studijas, pa vidu vēl darbs, kas nav tik stabils abiem. tā ka esam kā utes iesēdušies pie saviem vecākiem, kamēr nemet ārā acīmredzot.
15.10.2013 12:49 |
 
Reitings 483
Reģ: 15.08.2013
nu tad kad būs tas laiks , lai dotos prom no vecākiem? ja varat kopā pavilkt dzīvokli, tad kapēc ne?
15.10.2013 12:55 |
 
Reitings 155
Reģ: 21.06.2009
tad,kad viņš būs pārliecināts par to, ka viņa ienākumi ir stabili... šobrīd viņš nezin, ko darīs pēc 7 mēnešiem. es domāju darba ziņā. es atkal esmu tāda ašā, varbūt tik ļoti nepārdomāju un nerēķināju tik ļoti uz priekšu.
kaut zinu, ka nepaliktu vienīgā pelnītāja, jo gudrs, kaut ko jau viņš izdomātu.
15.10.2013 12:58 |
 
Reitings 263
Reģ: 13.10.2013
kas ar mani nav kārtībā?


Iedomīgās maitas sindroms.
15.10.2013 13:02 |
 
Reitings 341
Reģ: 13.01.2011
Tev vienkārši ir piegriezies, ka pēc 3 gadiem jūsu attiecības ir tieši tajā pašā stadijā, kur sākumā. Man arī tas nepatiktu, un es nevarētu atslābt.
Attiecībām ir jāaug reizē ar cilvēku, lai tajās justos komfortabli.
15.10.2013 13:04 |
 
Reitings 8272
Reģ: 29.01.2009
manuprāt, jūs esat iestiguši šajā randiņu periodā un tālākais loģiskais solis neseko. es tik daudz negaidītu. redzu, ka tu būtu gatava dzīvot ar viņu kopā ar dēļ nestabilā darba, bet viņš nē. vai nu vīrietis vnk izvairās no atbildības vai vēlas dzīvē visu nodrošināt, stabilitāti, pamatu zem kājām un attiecības, par kurām viņš būtu 100% drošs. bet dzīvē nekas nav 100% drošs un stabils. vai nu viņš tevi nemīl tik ļoti vai ir perfekcionists.
ir cilvēki, kas vēl ilgāku laiku randiņo..
domāju, ka es gribētu uzsākt kop'dzīvi. pat, ja kkas notiek ar darbiem, var taču aizskriet pie vecākiem padzīvot. ārā gan jau, ka nemetīs, ja tagad vēl nemet. nav jau uzreiz dzīvoklis jāpēr, bet var īrēt.
un šķiet ļoti dīvaini, ka 3 gadu laikā nespēj skaļi pateikt, ka mīl, bet tikai uzrakstīt. lai ko citas teiktu, bet mans viedoklis ir tāds, ka šādā laika periodā jau ir jāspēj kaut vienreiz pateikt šādi vārdi. es sliecos uz to, ka viņš tomēr nav pārliecināts par savām jūtām. nav jāsaka teikšanas pēc, bet, ja 3 gadu laikā to nevēlas pateikt otram, nu sorry...
15.10.2013 13:04 |
 
Reitings 155
Reģ: 21.06.2009
Štanks
vai, paldies par viedokli, bet paskaidro sīkāk.

Akvarele
jāaaaaaa. es viņam tieši to pašu esmu teikusi, ka ar viņu stāvu uz vietas un būtu gatava virzīties tālāk.
lai gan ja sāk filozofēt, tad ir arī labās puses. viņš tomēr ir mans atbalsts, kas mani motivē un palīdz tikt uz pareizā ceļa. runājot par studijām, darbu, tur jau es eju uz priekšu..
15.10.2013 13:13 |
 
Reitings 341
Reģ: 13.01.2011
Vajag jau sabalansēt karjeru un attiecības :) Ja viena puse iet uz priekšu, tu attīsties garīgi (darbā), bet attiecībās vēl joprojām trešo gadu skrien uz randiņiem ar to pašu puisi, un nekas neliecina, ka kaut kas mainīsies.... nu neštimmē, manuprāt :) Atbalstīt un motivēt tevi var arī vecāki, draudzenes, kolēģi!
15.10.2013 13:18 |
 
Reitings 155
Reģ: 21.06.2009
Sany
acīmredzot tad būs tas variants, kad vēlas visu nodrošināt. un ar mums ir tā, ka, uzsākot dzīvi kopā, atpakaļ pie vecākiem vairs neskriesim principu dēļ (abi).
par šo jau esmu vairāk vai mazāk nomierinājusies, jo saprotu, ka abi esam pieraduši labi dzīvot un knapināties un skaitīt kapeikas negribam..

vakar tajā sarunā viņš man pateica,ka es tāpat zinu, ka viņš mani mīl, nu ķipa, kāpēc tas būtu jāsaka. man kā sievietei tas ir tiešām svarīgi. nu šad tad vismaz varētu to izdarīt.. visu laiku domāju - pienāks īstais brīdis un pateiks, neterorizēju viņu ar to. un jā, rakstiski tas nav tas. vakar sapsihojos un domāju,ka nav ko zaudēt, tad arī visu par to pateicu.
15.10.2013 13:18 |
 
Reitings 155
Reģ: 21.06.2009
Akvarele
nu re, bet kaut kā iegājies, ka VISSSsvarīgākais viedoklis man ir tieši viņa.. nevis draudzeņu, kolēģu un vecāku vispār ne tik.
tā es neteiktu, ka viņš ir mammas dēliņš, ņuņņa, mīkstais vai vēl sazin kas. nav. ir arī ļoti pārliecināts par sevi.
un kaut kas jau liecina, ka mainīsies. pats saka, ka ļoti grib dzīvot ar mani, tikai nav īstais brīdis. sapelnīs lielo piķi pa nākamo vasaru un tad jādomā.
15.10.2013 13:24 |
 
Reitings 341
Reģ: 13.01.2011
Tad tev atliek būt pacietīgai un vairs nepukstēt (līdz nākamajam rudenim) ;)
15.10.2013 13:27 |
 
Reitings 16391
Reģ: 09.10.2011
brainy_blonde, cik jums abiem gadi?
Ja neesat pusaudži, tad 3 gadi bez kopdzīves jau ir nopietns stāžs..

piemēram, vakardien izstāstīju viņam savu aizvainojumu..viņš nekad (..) nav teicis, ka mīl mani.


Bet varbūt viņš to nesaka, jo negrib melot?

P.S. Atvainojos par savu ''pozitīvisma'' devu :)
15.10.2013 13:31 |
 
Reitings 8272
Reģ: 29.01.2009
nu tad cerams, ka sapelnīs lielo piķi pa nākamo vasaru un dzīvosiet kopā.
nu labi, ja cilvēks negrib iet at'pakaļ pie vecākiem, tad lai atrod varbūt mazāk atmaksātu darbu, bet stabilu. te ir pārāk daudz neizdarības no puiša puses, ka man tas liek domāt vairāk slikta, nekā laba. piedod, īpaši lielas perspektīvas jūsu attiecībām neredzu, jo pārāk daudz svarīgie punkti attiecībās ir ar mīnus zīmi.
cik jums ilgi vēl jāstudē? nav jāpelna nenormāla nauda, lai dzīvotu kopā. protams, līdzekļus vajag kaut vai, lai nodrošinātu primārās lietas. neviens negrib skaitīt kapeikas, bet reizēm gaidot, kamēr varēs neskaitīt kapeikas, pazaudē attiecības.
15.10.2013 13:35 |
 
Reitings 155
Reģ: 21.06.2009
akvarele
jā, tā jau arī ir, tikai atkal man pieslēdzas negatīvisms - gaidu nākamo rudeni kā tādu mistisku brīdi, kurš var arī neīstenoties.


gadi virs 20, zem 25. abiem vienādi. man jāstudē pēdējais gads, viņam 2.

un zinu,zinu,ka mīl.. jau rakstīju: vakar tajā sarunā viņš man pateica,ka es tāpat zinu, ka viņš mani mīl, nu ķipa, kāpēc tas būtu jāsaka.
ar darbiem parāda, a vot man nepietiek.

Sany es tiešām piekrītu,jo pati iztēlojos to no malas. bet nespēju pieņemt.
bija tādas domas, ka varbūt tiešām nav nākotnes kopā un jāškiras. tad sapratu, ka viena no vecākiem izvākties arī negribu. būs garlaicīgi :D
15.10.2013 13:43 |
 
Reitings 8272
Reģ: 29.01.2009
nu es vēl viņam dotu iespēju, bet ar tādu pieskaņu, ka vēl 3 gadus negaidītu, lai varētu uzsākt kopdzīvi. cilvēki īstenībā var izdomāt jeb ko, lai dzīvotu tikai kopā. viegli teikt, bet kas gribēs, tas izdarīs, kas negribēs - meklēs attaisnojumu. jā, tas ir ļoti sāpīgi, bet varbūt tas velns nemaz nav tik melns kā es to mālēju. noteikti tevi negribu uzreiz mudināt uz šķiršanos, bet cik ilgi tu būtu gatava gaidīt? ja viss pārējais būtu ļoti labi, tad es būtu gatava gaidīt, ja man to būtu jēga darīt. bet kāda jēga dzīvot kopā ar cilvēku, dalīties ar viņu it visā, es pat teiktu pilnīgi visā, ja viņš pat nejēdzas atzīties mīlestībā...tad jau kāzas laikam jums vsp būtu pēc kādiem gadiem 20, ja vispār būtu..aj piedod aizsvilos.. jā, jūtas var arī izrādīt un tās ir jāizrāda, bet, ja es nejustu tik lielu tuvību, atdevi no otra puses, tad nemaz negribētu ar tādu cilvēku dzīvot kopā.
15.10.2013 13:57 |
 
Reitings 155
Reģ: 21.06.2009
bet cilvēki taču arī precas bez 'Es tevi mīlu", tad jau man nav tik traki un moš vēl apprecēsimies :D
protams, 3 gadus negribu vairs gaidīt. bet kā es to varu paredzēt? es jau varu teikt - gadu, a ja ievilksies, tad divi un atkal būs pagājuši 3. tad justos vīlusies sevī, ka tagad tam nepielieku punktu.

lielākā sāpe man tagad par to "es tevi mīlu". vakar diezgan sastrīdējāmies, vēl tagad neesam sazinājušies.
nedaudz nožēloju, ka biju tik tieša... un saprotu, ka man bail viņu zaudēt.
es viņam teicu,ka zinu, ka nevaru viņu mainīt un likt būt tādam kā viņš nav (jūtu izpaušanā), tomēr es visu mūžu būšu aizvainota par to, ka viņš to nedara... jo tomēr lasu, redzu, dzirdu, kas notiek apkārt un ja man draudzene stāsta par savu puisi, kurš viņai atzinies mīlestībā vai tamlīdzīgi, tad, protams, man savās nu jau tomēr nedaudz ierūsējušajās attiecībās arī to gribas un jūtu balto skaudībiņu. nu tad nu šis arī nedaudz apvainojās, pasakot, ka tad jau man jāmeklē tāds draugs kā viņai.

saprotu savu puisi, bet gribu to, ko gribu un neredzu vidusceļu....
15.10.2013 14:13 |
 
Reitings 16391
Reģ: 09.10.2011
lielākā sāpe man tagad par to "es tevi mīlu". vakar diezgan sastrīdējāmies, vēl tagad neesam sazinājušies.
nedaudz nožēloju, ka biju tik tieša... un saprotu, ka man bail viņu zaudēt.


Tas nav nekas nosodāms un pārmetuma vērts, ja gribi dzirdēt šos 3 maģiskos vārdus! Un par tām bailēm pazaudēt.. tas taču izklausas komiski. Tu pārmet, ka viņš 3 gadu laikā nespēj izdvest 3 vārdus.. un viņš pametīs? Viņš taču ir puisis, ne jau ''lupata'' :)
15.10.2013 14:19 |
 
Reitings 155
Reģ: 21.06.2009
cormeum
tajā pēdējā teikumā saskatu ironiju :D

nu bet vai tiešām nav citu vīriešu, izņemot manējo, kuri nerunā par jūtām? jo vienkārši tā savā ģimenē nav iemācījušies, vecāki arī to nav izpauduši vai vēl nez kādi iemesli..

un viņš mani nepametīs. visas problēmas un nebūšanas izdomāju es, viņam viss patīk. un nevajag sākt par to, ka izdevīgi iekārtojies utt. tā nav.
15.10.2013 14:39 |
 
Reitings 8272
Reģ: 29.01.2009
tāpēc jau ir tā dilemma. bet, lai tas viss nevilktos mūžīgi, tad kkāda robeža ir jānosprauž. nu es vismaz nospraustu.
es saprotu, ka ne visiem ir viegli runāt par jūtām, bet, ja 3 gadu ilgā periodā tas vēljoprojām ir tikpat grūti, tas sāk šķist dīvaini.
jā, cilvēki arī precās naudas un citu iemeslu dēļ, bet tas jau nebūtu tavs gadījums. tavi iemesli, kāpēc gribētu, ir diezgan klasiski, vai ne? nē, nu , ja godīgi, es negribētu precēties ar vīrieti, kurš nav man pateicis, ka mani mīl. šauj mani nost, bet es ar tādu arī nedzīvotu kopā. ja viņš tik ļoti kaunās no savām jūtām vai baidās, tad kāpēc ir jādzīvo kopā ar cilvēku, no kura ir tik lielas bailes un kautrība?vai var'būt tiešām, kā jau te teica, viņš nesaka, lai nemelotu.
uzskatu, ka pareizi darīji, ka izteici savu sāpi beidzot.
kkā šķiet, ka viņš attiecībās regresē, nevis progresē.
15.10.2013 14:47 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!