Augstākā izglītība

kompi izslēdz ārā un ej uz studijām. un sāc ar too , ka palūdz administrācijai lai tevi nobloķē šeit.

Kāpēc administrācijai kas tāds man būtu jālūdz? Šeit neiegriežos bieži un nepavisam cosmo.lv netraucē manai ikdienai.

Visu diskusiju nelasīju, tiku līdz jautājumam "vai kāda ir sākusi studēt vēlāk, piem. 25os gados".

Es reiz iestājos otrreiz pirmajā kursā, kad man bija tieši 25 gadi. Kursā biju (cik zinu) vecākā, lai gan bija arī 23gadīgs precēts puisis. Pārējiem visiem 18 (cik zinu).

Tā kā joma bija tāda, ar ko kopš vidusskolas nebiju saskārusies, bija grūti - visus pamatus biju aizmirsusi pamatīgi. Tāpēc lekcijās un mājasdarbos man bija grūtāk, nekā citiem, lai gan vidusskolā tā nozare interesēja un padevās.

Mazliet grūti bija arī iedraudzēties ar citiem. Es savus gadus nevienam neteicu, mani neatgrūda un nediskriminēja, bet es pati sajutos kā baigā tante. Septembra sākums, tauta apspriež savus ZPD, savas skolotājas, centralizētos eksāmenus... Un man likās TIK garlaicīgi. Un tā stresošana par sesiju, tā vēlme sākt īsto "studenta dzīvi"... Es biju tāda pati savos 18, zinu, bet pāris gadus vēlāk tas viss tā panaivi likās :)

Beigās mācības pametu dažādu iemeslu dēļ.

Protams es nesaku, ka tas ir neiespējami, ka tu nevarēsi sekot līdzi, iejusties, varēsi, kāpēc ne? Bet pēc pauzes ir daudz grūtāk atsāk, daudz grūtāk sevi piespiest. Ja tev JAU ir grūti piespiesties, tad pēc pauzes būs VĒL grūtāk.

Pie tam, esmu studējusi pa druskai cetrās dažādās studiju programmās, un zini, pat ja visas jomas man šķita interesantas, tas tāpat nepadarīja visas lekcijas, visus priekšmetus, visus pasniedzējus baudāmus. Tas garlaicīguma/interesantuma līmenis visur bija apmēram vienāds. Tā kā neceri, ka citur zāle ir tik ļoti zaļāka.

No otras puses, ja jūti ka galvenā problēma ir absolūts intereses trūkums par studiju jomu, var noriskēt nomainīt studijas. Pilnīgi var gadīties, ka tas būs risinājums.

Meitene, nemokies..ir jau arī citi varianti..Es arī nevarēju saņemties, lai ietu uz studijām un klausītos, tas visā mācību procesā likās visbriesmīgākais. Tādēļ pārgāju uz tālmācību, protams, ka nebija viegli arī tā, bet 2,5 gadi un vismaz koledžas diploms jau ir kabatā. Nākotnē plānoju tādā pat veidā plānoju iegūt arī bakalauru. Man tas ir vispiemērotākais veids, jo tad mācību procesu varu plānot pati, celties kaut vai 10os, dzīvot ārzemēs un mācīties brīvdienās. Un vēl plus, ka mācīties palīdzēja tas, ka ja kādu mājasdarbu neiesniedz laikā, uzreiz bija skolai jāmaksā, skarbi, bet labi motivēja. Tādēļ padomā par šo variantu! Veiksmi! ;)

signup, palasīju vēl ko tu raksti.

Zini, es arī studijas pāris reizes esmu pametusi tieši tāpēc, ka kaut kāds bzdings uznāk, un NEVARU piespiesties. Lai gan viss it kā teorētiski patīk, interesē, utt.

Palīdzēja veselības savešana kārtībā, pazuda depresijas simptomi, dzīve sāka rādīties skaistāka, atkal domāju sākt studēt :)

Es tev ieteiktu šobrīd studijas nepamest, bet piedomāt pie personīgās dzīves, hobijiem, sporta, utt. Lai rodas dzīvesprieks. Domāju, tas varētu palīdzēt arī ar mācību mīlēšanu!

burbulbumba - Kur tu mācījies tālmācību? Esmu arī domājusi, ka šis variants man derētu, tikai liekas, ka LV ar tālmācību ir pavisam švaki un otrs - studiju maksa.

Es tev ieteiktu šobrīd studijas nepamest, bet piedomāt pie personīgās dzīves, hobijiem, sporta, utt. Lai rodas dzīvesprieks. Domāju, tas varētu palīdzēt arī ar mācību mīlēšanu!

Pie šī es aktīvi strādāju. Tur tā lieta, ka tikai domājot un ejot uz studijām man dzīvesprieks pazūd. Kā beidzas lekcijas vai ir brīvdienas es vienkārši staroju un esmu aktīva, man ir savas intereses, bet kā brīvdienās iedomājos par to apjomu daudzumu, kas man jāmācās.. man rokas nolaižas. Vaina nav studiju virzienā, bet gan tajā, ka pirmie studiju gadi ir samērā garlaicīgi un liels apjoms jāmācās, kas patiesībā nav tik ļoti saistīts ar izvēlēto profesiju.

Es mācījos naktīs pirms eksāmeniem... Tāpēc arī iegūtā izglītība nesanāca diezko laba :) Budžetā turējos, jo pārējie bija vēl tizlāki un slinkāki nekā es. (Es par to programmu, kuru pabeidzu)

Es nezinu tavu situāciju, bet varbūt tu esi perfekcioniste un pārcenties? Cik nu man ir pieredze ar LU, nu nekur tāda baigā apjoma, ko apgūt nebija... Varbūt tu vari mēģināt mācīties tikai tik, lai ar garantiju noturētos budžetā?

Es nezinu tavu situāciju, bet varbūt tu esi perfekcioniste un pārcenties? Cik nu man ir pieredze ar LU, nu nekur tāda baigā apjoma, ko apgūt nebija... Varbūt tu vari mēģināt mācīties tikai tik, lai ar garantiju noturētos budžetā?

Vidusskolā biju uz to pusi, bet tagad neesmu gan - man vērtējumi ir viduvēji. Un studēju RSU, kur ir lieli apjomi un nav varbūt tik viegli kā LU, RTU, kur var krāt parādus vai nenokārtotus eksāmenus.

signup, nevar kaut kā kooperēties ar studiju biedriem? Cik dzirdēts RSU vajag atreferēt grāmatas, varbūt garlaicīgākos priekšmetos var nevis pārstāstīt grāmatu, bet pārfrāzēt kursabiedru pārstāstus...?

Tomēr stulbi, ka tādi cilvēki kā tu iekļūst budžetā un pat īpaši nevēlas pabeigt, kamēr citi, kuriem tiešām tā joma interesē, maksā bargu naudu. Katrā ziņā izvērtē pati, vai tiešām nevari sevi piespiest aiziet, jo par sliktu tev tas diploms nebūs. Ja tiešām zini, ko vēlies un ko darīt tālāk - tad vari pamest.

Ar tālmācību ir kā ir - mani māc šaubas, ka patreiz tālmācības diploms kotējas darba tirgū. Es nezinu un neapgalvoju, varbūt tiešām kļūdos, bet vismaz dzirdētas ir ne tās glaimojošākās atsauksmes par tālmācību Latvijā. Un jā, tas viss ir maksas pasākums. Latvijā.

Ir dzirdēts, ka Eiropā ir labas universitātes ar tālmācības programmām, šķiet, dzirdēts par vienu programmu Dānijā (?), kas ES pilsoņiem pat ir par brīvu. Bet tad laikam uz eksāmeniem uz turieni jābraukā, vai kaut kā tā...

ELMA, es arī agrāk stulbi jutos, kad gāju studēt budžetā pēc principa "a varbūt iepatiskies, ja ne aiziešu prom". Bet tad pārgāja tā sajūta. Jo manas vidusskolas atzīmes ir OK, bet nu galīgi ne spīdošas, tāpēc iestāstīju sev, ka, ja cilvēkam būtu dotības un interese par mācībām, tad tam cilvēkam nebūtu grūtību dabūt budžeta vietu, kad jau pat vidusmēra man tāda tiek.

nevar kaut kā kooperēties ar studiju biedriem? Cik dzirdēts RSU vajag atreferēt grāmatas, varbūt garlaicīgākos priekšmetos var nevis pārstāstīt grāmatu, bet pārfrāzēt kursabiedru pārstāstus...?

Nu, nav manā studiju programmā baigā grāmatu kaudze. Protams, uz kolokvijiem kopā mācos ar kursa biedriem un palīdzam, bet pa lielam jau pašam viss ir jāiegulda mācībās.

Tomēr stulbi, ka tādi cilvēki kā tu iekļūst budžetā un pat īpaši nevēlas pabeigt, kamēr citi, kuriem tiešām tā joma interesē, maksā bargu naudu.

Atvaino, bet es pietiekami cītīgi un labi gatavojos centralizētajiem eksāmeniem, lai tiktu budžetā. Man nav jājūtas vainīgai, ka citiem tas neizdevās.

man arī tā bija, beigu beigās vienkārši istājos, bet es mācījos jau maģistrantūrā. šobrīd esmu sapratusi, ka ļoti nožēoju, ka istājos un ir doma atsāk citas jomas bakalaurā. lai gan budžets man vairs nespīd

dorothea, kāpēc nespīd? Tagad ir jaunais likums, ka vienkārši skatās pēc iestāšanās rezultātiem (kurus rēķina arī no vidusskolas atzīmēm no 90ajiem, ja vajag). Nevienu neinteresē, cik tev jau izglītības par budžetu iegūtas. Vismaz LU tā ir.

Padomā, cik daudz cilvēku ir, kuri saka, ka nožēlo savu izvēli pamest studijas, un cik daudz cilvēku ir, kuri saka, ka nožēlo, ka vispār kādreiz studējuši un aizstāvējuši diplomdarbu. Pabeidz, ko sāki. Ja reiz nolaidīsi rokas vienā lietā, pārējās jomās arī atradīsi atrunas, lai nenovestu visu līdz galam.

Iesaku pabeigt studijas, kamēr ir tāda iespēja. Varbūt var pāriet uz citu programmu, kura tev vairāk interesēs.
Man arī 18 gados bizdings uznāca, viss bija apnicis, domāju nu tik būšu māte-mājsaimniece, un dzīvošu laimīga rozā mākonī līdz dzīves beigām. Aplauzos pēc pilnas programmas. :-D Man nav tas personības tips, lai justu dzīves piepildījumu mājsaimniekojot. Vienvārdsakot esmu caurkritusi mājsaimniece.
Tagad neklātienē studēju inženierzinātnes, interesē ļoti, tik mācībām varu veltīt mazāk laika, viss ir daudz sarežģītāk, jo ir arī svarīgi pienākumi pret dzīvi. Nav viegli, bet esmu gandrīz 100% laimīga, depresija pazudusi. Žēl, ka nevaru sakārtot sadzīvi. lai studētu klātienē.

Tālmācību mācījos Latvijas Biznesa koledžā, sajūsmā par skolu neesmu, bet pozitīvais, ka klātienē tur vajadzēja būt tikai kādas 3 reizes. Cik zinu, ir vēl pāris skolas, kur tālmācību piedāvā, samaksa apmēram tāda pati kā klātienē.
Par koledžu kotēšanos karjeras tirgū, domāju, ka viss atkarīgs no paša cilvēka un viņa mērķiem.Paralēli koledžai strādāju, krāju pieredzi un ar savu koledžas izgl.šobrīd strādāju bankā,viss apmierina. Tāpat tālmācībā tagad var mācīties arī tālāk - pilno bakalauru. Vajag tikai rakt, bet katram savs. ;)