Meitene piedzerās

Visas manas dzīves laikā līdz vemšanai nonācu trīs reizes, apkārtējo (tuvo cilvēku) attieksme bija saprotoša. Tomēr labi palika atmiņā vārdi, ka esmu dāma un tam atbilstoši jāuzvedas, jo, protams, piedzēries cilvēks izskatās pretīgi.

Vispār par alkoholu man ir šādas domas: 1) to ir normāli lietot kādās pasēdēšanās u.tml., kur dzer maz un tās pasēdēšanas nenotiek katru trešo dienu
2) to ir normāli lietot gadījumos, kad gribas skaļāk paballēties, aizmirsties un vairāk iedzert, bet šiem gadījumiem jābūt retiem (noteikti ne katru piektdienu) un tomēr ne līdz vemšanai

Agrāk,kad tā trakāk ballējos,tad gadījās nonāk līdz komai un sarunai ar podu gandrīz katru nedēļas nogali-kādam dzimšanas diena,vnk 5dien,vnk sestdiena,nelaimīga mīlestība,atradās daudz un dažādi iemesli. Kauna nebija,otrā rīta bija arī jautri brīži,kad pats klausījies vai otram stāstīji,kas tad sadarīts :D nu nekas,briesmīgie otrie rīti pat nepalīdzēja vairs tā nedarīt,bet kādu reizi sapratu,ka nepatīk vairs tā bezpalīdzīgā sajūta un tas ''lidojums'' kad jūti,ka jau ir par daudz. Attieksme no draugu puses-nekā nosodoša,jaunības maksimālisms.

Un tagad gandrīz vsp nelietoju alkoholu,esmu jau tā atradinājusies,ka jau no 2 kokteiļiem slikti metas un galva griežas.

Tikai vienu reizi mūžā esmu piedzērusies tā, ka esmu vēmusi. Bet tas bija mājās 4 sienās, divatā ar tagadējo draugu. Abi stulbi bijām - pēc šampanieša dzeršanas iedzērām konjaku - man pietika ar vienu mazu malciņu. Kokteilis vēderā, iznākums bļodā pie gultas :D Bet tā, vienmēr jebkurā ballītē esmu zinājusi savu mēru, kad jūtu,ka jau tuvoja limits, sāku dzert ūdeni. Bet tagad vispār nesanāk iedzert, jo esmu šoferis. Pirms tam vienmēr kāds mani aizveda mājās, tagad pašai jābrauc.

Esmu piedzērusies liidz vemšanai. Bet ne tādā apmērā,ka vaadzētu palīdzību. Saprotu,ka pāršauts pār strīpu, aizeju, pavemju un vairs nedzeru. Pāra reizes tā ir bijis. Nu jau ļoti ilgu laiku brunos nedzeru un stipros arī ne, tādu problēmu nav.
Draugs ir tā piedzēries 1x un viss. Neesku nedz stiepta, nedz nesta, nedz glabta, nedz ko...tagad zinu savu mēru.
Uzskatu,ka katram var gadīties. Bet ja vienam gadās katru nedēļu-nav normāli.

Tā kā alko lietoju biežāk par 1x gadā, tad ir gadījies visādi un ne tikai skolas laikos... Bet man ļoti bieži gadās tieši saindēties nevis pārdzerties, kuņģis vnk netur alko... Ir gadījies izdzert 1 kokteiļa glāzi kādā pasākumā un pēc neilga brīža jau vemt tualetes podā!! :( Vienreiz arī nopirkām ar draudzeni kaut kādu lēto vīnu Special, dzērām parkā pa kluso un tad pēc 2.glāzītes es vnk izvēmu visu, nebija slikti, bet vienā brīdī viss iznāca laukā... Diezgan stulbi protams, nebiju pālī, bet kuņģim galīgi nepatika tas, ko dzeru... :) Draugi vienmēr brīnās par manu kuņģi, dažreiz domā, ka es pa kluso kkur kapāju alkašu iekšā un tāpēc vēlāk vemju pēc it kā 1 glāzītes! :D

Ir gadījies tā piedzerties. Un tas jau bija gadus 3 vai vairāk atpakaļ. Tagad zinu savu mēru un nepatīk tā sajūta, ka esmu piedzērusies, tāpēc īpaši ar alkoholu neaizraujos!

Zinu tikai to, ka esmu kļuvusi par riktīgu ''lightweight''. Neturu un viss. Un tur vairs nav atkarīgs no tā, jaucu vai nejaucu dažādus alkoholus, vienkārši paliek slikti. Bet tas vairumā notiek tad, ja paralēli tam - neēdu. Protams, tas nav nekas tāds ar ko lepotos. Nav jau skaisti runāties ar tualetes podu, bet paldies maniem draugiem, kuri man ir palīdzējuši arī šādās situācijās, sakot, ka viss ir labi, un, ka tā taču var gadīties katram..
Vēl nesen teicu, ka zinu, CIK IR MANS MĒRS, laikam nezinu gan.. jo pagājušajā nedēļā kļuva slikti no 4 sidriem.. fui, šausmas. :D

Ir gadījies. Tad vēl diezgan jauna biju un neaprēķināju savas spējas. Pēc tam sapratu, ko nozīmē labi draugi blakus, kuri palīdz un nogādā mājās nevis skatās kā tu, piemēram, vārties novēmusies pa grīdu vai arī kaut kādi sveši džeki ievilkuši stūrī apgrābsta un Dievs vien zin, ko vēl dara. Kopš tiem laikiem ļoti kontrolēju, cik un ko dzeru.

Man tas bija kaut kas tāds, ko vajadzēja izbaudīt, lai saprastu, ka nevēlos sev tādu ikdienu un tādus draugus, kuri dzertu katru dienu. Zinot, cik slikti ir pēc tam, brr...

Gadijās viena reize, bet tad pat nebiju baigi sadzērusies un likās, ka kāds kaut ko piebēris dzērienam, tāpēc speciāli sadzēros ūdeni, lai sāktu vemt un draudzene pieturēja matus,pienesa ūdeni :D

Kad džeki piedzerās un nodzeroties sadara visādus sūdus ir baigie varoņi, bet, kad meitenes saderās un vārtās pa stūriem un vemstās - vo maukas un pretīgas cūkas. Eh, skarbais liktenis.

Kad džeki piedzerās un nodzeroties sadara visādus sūdus ir baigie varoņi, bet, kad meitenes saderās un vārtās pa stūriem un vemstās - vo maukas un pretīgas cūkas.

Mēs arī varam pirdienus laist, un tas ir smiekīgi, bet ja Jūs to izdarat, ta dabūsiet pa muti ar spilvenu :P

Ir gadījies piedzerties. Bieži nedzeru un arī cilvēkos dzērumā nerādos, nekaujos, nevemju, nevārtos. Tā kā nav par ko kaunēties! Ja jūtu,ka pa daudz visbiežāk mierīgi eju gulēt :) Ir pāris reizes sastrādātas mazas muļķības, bet ātri tās aizmirstu!

Kam negadās?!

Ne visiem gadās. Tāpēc to par normu, luudzu, neuzskatiit.
Deru, ka te vismaz 3/4 no cosmo pa Koijotiem u.c. iestādem briividenaas planee totaalaa ķēmā, tik te neies atziities, bet kaarteejo reizi teelos sveetules.

Jā, esmu bijusi tik piedzērusies, ka kritu un saplēsu bikses, nākamajā rītā neatcerējos pusi no vakarnakt notikušā. Tas bija tāds pazemojums, ka sev nosolījos: "ar mani tas vairs nenotiks!"

Jā, esmu bijusi tik piedzērusies, ka kritu un saplēsu bikses, nākamajā rītā neatcerējos pusi no vakarnakt notikušā. Tas bija tāds pazemojums, ka sev nosolījos: "ar mani tas vairs nenotiks!"

Kauns un negods!

Nu tā līdz vemšanai 3x. Pirmās 2 reizes bija mana muļķība, ka jaucu visu ko vien varēju sajaukt, trešajā reizē kaut kas kuņģim nepatika, kaut gan nebija nekas jaukts.. Ar lepnumu to nevienam nestāstu, bet arī tā, ka tas būtu briesmīgākais, kas ar mani noticis, arī ne. Paldies saku draugiem, kas nekad nenosodīja, neatstāja vai nevilka uz mājām, bet palīdzēja un atvēlēja vietu arī izgulēties :)

oj. 9. un 10. klasē ar savām meitenēm dzērām daudz. beigās tas viss nonāca tik tālu, ka divatā varējām izdzert 0.7 un doties dzīvē. par laimi, nekad neesmu bijusi komā un vēmusi, neko tādu prātā paliekošu arī neesmu sadarījusi, bet viss beidzās, kad pēc kārtējās nogales mamma no somas vodkas pudeles vilka ārā. nu tāds kauns. pāris gadus nedzēru ne pilītes, pat savā 18. dz.d. tagad dzeru maz un reti. sanāk, protams, karstvīnu vai vīnu iedzert kādu vakaru, bet arī tikai vienu glāzi, uz jubilejām, ziemassvētkiem, jauno gadu un taml., bet tas ir viss. nemelošu, pati tagad ar kritisku aci skatos uz tām, kuras katru ned. nog. piedzeras un ballējas. pretīgi! laikam tāpēc, ka redzu tajā visā to daļu no sevis, kura man tik ļoti nepatīk.