Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Ņemt pieaugušu suni?

 
Reitings 901
Reģ: 25.03.2013
Sveikas. Mums gadījusies šāda situācija. Paziņām veselības problēmu deļ jāatsakās no sava 6 gadus vecā labradora. Saimnieki vēlas sunīti atdot man ar draugu, jo pretējā gadījumā būtu jāiemidzina. Suns ir jauks, patīk bērni, nav pretenziju pret kaķiem. Pazīstu suni.
Mēs savukārt dzīvojam mājā, ir dārzs, kam apkārt sēta. No savas puses es droši zinu, ka spēšu nodrošināt viņam labas mājas, ēdienu un mīlestību. Bet man bail, ka suns nespēs iedzīvoties. Godīgi sakot, nekad neesmu ņēmusi pieaugušu suni pie sevis, jo viņš taču pirms tam dzīvojis citur..

Vienkārši bail, ka sunim būs jācieš no tā, ka pietrūks agrāko saimnieku un man negribas lai viņš cieš. Un negribas ciest arī pašai, ja tas suns tamdēļ kļūtu nekontrolējams...

Varbūt kādai ir bijusi līdzīga pieredze, lai var ieteikt man ar ko būtu jārēkinās paņemot aizgādībā pieaugušu dzīvnieku.
11.10.2013 19:18 |
 
Reitings 1707
Reģ: 31.07.2012
Suņi visu saprot. Vajag tikai laiku. :) Ar laiku suns kļūs aizvien pateicīgāks, ka tu viņam esi, jo būs sapratis un pieņēmis, ka iepriekšējie saimnieki vairs nav ar viņu.
11.10.2013 19:23 |
 
Reitings 901
Reģ: 25.03.2013
Vairs neviena?
11.10.2013 19:41 |
 
Reitings 3350
Reģ: 29.01.2009
Man ari liekas, ka nebus problemu, jo suni atri pielagojas. It seviski jau labradori un tu ari neesi svesh cilveks tam sunukam, ta ka vins nejutisies pamests.
Es noteikti panemtu tava vieta, jo tev ir viss, kas sunim neoieciesams, turklat tava teksta neizskaneja pilnigi nekadas saubas, bet gan tikai rupes un uztraukums vai sunitim nepietruks vecie saimnieki?
11.10.2013 19:45 |
 
Reitings 340
Reģ: 19.01.2013
Es ņemtu sunīti, nešauboties !
Suns pieradīs :)
11.10.2013 19:48 |
 
10 gadi
Reitings 9435
Reģ: 06.03.2009
Es ņemtu to suni nešauboties. Īpaši vēl, ja zinātu, ka varu viņam visu nodrošināt.
Turklāt, tu neesi svešs cilvēks.
Es domāju, ka suņuks pieradīs.
11.10.2013 19:50 |
 
Reitings 31
Reģ: 05.10.2010
Pieredze ir pozitīva, pieņemot jau pieaugušu suni no viņa saimniekiem.
Situācija bija tāda, ka vīram ar sievu bija šķirnes suns aizmirsu, kas par šķirni, bet liela auguma suns, bija mācīts, bet šim patika reizēm gultā ielīst īpaši, kad ārā negais un vīrietim tas suns piegriezās un šis lika izvēlēties vai nu suns vai viņš. Radi suni paņēma un atveda pie mums uz laukiem, tā viņš arī pie mums nodzīvoja līdz sava mūža beigām. Bija labs suns, draudzīgs, paklausīgs vienīgi uz vecumu bija niķis aizklīst uz dienu vai divām. Vienīgais mūsu kaķenei viņš nepatika, citi kaķi ar viņu draudzējās, bet viņa tik šņāca un ar ķepu sita, bet viņam bija respekts pret viņu speciāli virsū nelīda.
11.10.2013 19:57 |
 
Reitings 2797
Reģ: 16.09.2013
Sākumā domājams, ganjau varētu skumt suns, bet paziņa taču var atbraukt ciemos un domāju, ka visam vajadzētu būt kārtībā.
11.10.2013 19:57 |
 
Reitings 1823
Reģ: 17.05.2013
Nevaig baidīties ņemt pieaugušu suni. Un ja vēl tu zini ka visu varēsi nodrošinat viņam, viņš atri apradīs ar to ka tu esi jaunā saimniece.
11.10.2013 20:03 |
 
Reitings 5941
Reģ: 30.10.2009
Tev vēstule ! :)
11.10.2013 20:07 |
 
Reitings 1997
Reģ: 30.06.2009
Jocīgs jautājums. Vai tavuprāt viņam labāk būtu nomirt? Pārdzīvos un pieradīs ātri.
Nesen atdevu mammai savu piecgadīgo takseni(biju spiesta-sāka kauties ar otro suni).No sākuma domāju kā nu būs nabadzīte pārdzīvos-nekā jau pirmajā vakarā aizgāja gulēt bez stresiem,pēc mēneša jau bija uzkāpusi mammai uz galvas.Tāka nav ko baidīties. Pirmo laiku būs grūtāk,necenties krasi visu mainīt.Jasuns gulēja gultā ļauj pirmo laiku tam tā palikt,nemaini barošanu un tās laiku.
11.10.2013 20:13 |
 
Reitings 1012
Reģ: 20.08.2013
Mani vecāki paņēma pieaugušu suni, kuram tās jau bija kādas 4.mājas (cilvēki ir bezatbildīgi). Sākumā, protams, bija noskumis, nedaudz nobijies, bet jau pēc nedēļas uzvedās kā īsts saimnieks :) Es arī iesaku ņemt (nevis ļaut nonāvēt), jo Tu nekad to nenožēlosi + Tu viņam neesi pilnīgi nepazīstams cilvēks :) Suņi ļoti ātri pierod pie cilvēkiem (atšķirībā no kaķiem) un ir ļoti uzticami, būs Jums foršs draugs :)
11.10.2013 20:23 |
 
10 gadi
Reitings 3298
Reģ: 29.01.2009
Pieredze pozitīva.
'Jārēķinās gan, ka pārmācīt neizdosies (piemēram manējais rok bedres un grauž visu ko), bet tā ir sajūta, ka sunītis tiešām pateicīgs.
Vienīgi jābūt pacietīgiem. Man pagāja kāds laiks, kamēr suns atvērās, kļuva draudzīgāks, nebaidījās (ok, viņam iepriekš nebija nez cik mīloši saimnieki).
11.10.2013 20:27 |
 
Reitings 1012
Reģ: 20.08.2013
Vēl piebildīšu, ka tas mūsu sunītis ļoti labi sapratās ar otru suni (kucēnu), kuru paņēma pāris dienas pirms tam. Kaķus gan viņi abi ienīda :D
11.10.2013 20:37 |
 
Reitings 3328
Reģ: 14.02.2013
Mēs reiz paņēmām 5 gadus vecu suni (vectēvs nomira un palika viņa suns viens pats)- ļoti ātri pielāgojās jauniem apstākļiem, dzīves vietai un bija tikpat dzīvespriecīgs kā kopā ar vectēvu!!! Bet viņš mūs pazina jau no saviem kucēna laikiem, tā ka gluži sveši mēs tam suņam nebijām.
11.10.2013 20:42 |
 
Reitings 3146
Reģ: 30.12.2012
Es 2x esmu ņēmusi 4 gadus vecus suņukus un vislabākie draugi ever. Tagadējais čuč man blakus. Iedzīvojies ideāli, bet nu iepriekšējie saimnieki bija draņķi.
11.10.2013 20:46 |
 
10 gadi
Reitings 2673
Reģ: 25.05.2012
Es arī ņemtu, it īpaši zinot ka sunīts draudzīgs. Un piekrītu pārējām meitenēm, ka suņi ļoti labi adaptējas. Pāris gadus atpakaļ oma no dziļiem laikiem pārvācās pie mammas uz Rīgu ar savu sunīti. Viņš, pieaudzis suns, paras dienu laikā pierada staigāt pie siksniņas un pie dzīves dzīvoklī. Tad pēc pāris gadiem omīte pameta mūs un paņēmām ar vīru suni pie sevis. Un viņš arī iedzīvojās.
11.10.2013 20:52 |
 
Reitings 1997
Reģ: 30.06.2009
Tiku pie datora,varu padalīties ar savu stāstu :D Pirms gada tiku pie sava suņa māsas.Stāsts gaužam interesants,ieraudzīju ss.lv suni,kas izskatījās pēc manējā,vecums sakrīt,nolēmu painteresēties vai neesam radi,protams esam!Sieviete meklējot,ka suni atstāt uz diviem mēnešiem,jo jādodas uz Vāciju veikt sirds operāciju.Nolēmu paņemt,ar paiku nodrošināšot.Aizbraucu un satiku staigājošu skeletu,kurš uz ielas rija pat nokritušās lapas,benčikus.Mēģinu pievienot foto kādu es to suni dabūju
11.10.2013 20:56 |
 
Reitings 1997
Reģ: 30.06.2009
Neieslīgšu detaļās par to,ka suni gandrīz pazaudēju,jo veselības stāvoklis traģisks,šķita,ka anv dots pat dzert,jo ārstiem bija problēmas noņemt analīzes-asinis netek,visas iekšās čupā,pagāja pusgads līdz izdevās to visu savest kārtībā un pazuda caureja un vemšana.


Nu un tāds suns ir šobrīd jau atkopies.Es domāju,ka ir starpība,taču iepriekšējā "saimniece" man mēģina iestāstīt,ka esot man atdevusi suni ideālā stāvoklī,nesaprotot,kas esot pie manis noticis dažu dienu laikā,ka suns vairs enbija spējīgs pat piecelties.


Ne mirkli neesmu noželojusi,ka viņu paņemu.Suns bezgala pateicīgs,pazemīgs,atšķirībā no abiem manis audzinātajiem nekad nav atļāvusies man uzrūkt,nav bijusi nekāda vajadzība ierādīt,kurš te saimnieks vai tamlīdzīgi,pat tad,kad tikko pie manis nonāca nemēģināja rūkt un sargāt ēdienu.Ir šausmīgi mīļa,reizēm pat pārāk uzbāzīgi mīļa.Tā kā droši!
11.10.2013 21:04 |
 
Reitings 1221
Reģ: 15.02.2012
ja tu zini, ka tiešām izglābsi suni no iemidzināšanas, kāda starpība, ka viņš kādu laiku būs saskumis pēc vecajiem saimniekiem?? vismaz dzīvs taču! gan jau pieradīs, ja būsiet labi un gādīgi saimnieki.
11.10.2013 21:15 |
 
Reitings 1062
Reģ: 26.12.2012
Suņi labi iedzīvojas + ja ir visi vajadzīgie apstākļi, tā būtu maitiska rīcība nošpricēt.

++++Harmony tu esi malacis. Tiešām, izglabi radībiņu :) Prieks lasīt labus stastus.
11.10.2013 21:40 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits