Mani tur par muļķi

hipopotams baigā kuce tā tante :( bet izvairīšanās jau tikai pastiprina spriedzi, puisis neaizstāv, kad māte, piemēram, tevi par žurku nosauc!?

hipopotam, Tev nešķiet, ka drusku pārspīlē?

1.tāpēc,ka neturpināju mācības bakalaurā, smējās man sejā un teica, ka strādāšu Rimčikā par kasieri

Mātes satraukums par izglītības pamešanu novārtā ir pat ļoti saprotams. Un tas var norādīt arī kā mātišķas rūpes par Tavu un Tava dēla nākotni. Izteiksmes veids varbūt nav tas pareizākais, bet doma ir skaidra - kurš gribētu visu mūžu sēdēt kasē? Viņa Tev to, acīmredzot, nenovēl...

meklēju darbu, draugs bija paspējis visu izstāstīt kur eju uz apmācībām un tā. Viņa man prasīja kā man tur iet, teicu,ka pārzvanīs - viņa ar rokām parādīja pēdiņas un smejoties teica ''piezvanīs''. Palaida domas kosmosā un neviens man vairs nezvanīja.

Šis, iespējams, bija mēģinājums Tevi brīdināt, lai negaidi zvanu, nesaceries, jo šādi atbild daudziem! Viņas vainošana par neatzvanīšanu gan ir muļķīga. :)


Par žurku gan saukt nevajadzēja, bet kas zina, iespējams, ka viņai jau līdz kaklam, ka dzīvo viņu mājā, par viņu (ja jau darba nav) naudu. Mācību pārtraukšana gan jau šīs jūtas saasināja.


Neuztver to kā apvainojumu, bet padomā ka jūtas viņi..

Jāpiebilst,ka pašai viņai ir vidusskolas izglītība un 1.bērnu dzemdēja 18 gados. Bet tāpat pārmet man par to, ka izvēlējos nemācīties tālāk.

Tev nešķiet, ka viņa to saka, jo vēl Tev labāku dzīvi kā bija pašai?

* viņas dēla

piekritīšu ctn. Ja tā paskatas no mātes skatapunkta- nestrādā,mācības pārtrauc,dzīvo pie viņiem mājās,pašai naudas nav... man arī negribētos tādu dēla draudzeni- kaklā sēdētāju.

varbūt,kad atrod darbu,sāc pirkt kkādu ēdienu,gatavo vakariņas,tīri mājas. Nu vismaz kko dari tur ,lai nav tā ,ka vinji tevi reāli iztur. Tāpēc jau ir tāda attieksme.
Kā vispār ir ar tiem mājasdarbiem? palīdzi?

Par kuci gan es neuzdrošinātos viņus saukt, jo, jebkurā gadījumā, esmu ielaista viņas mājā. Vienīgais ko es tur tērēju ir elektrība, par pārējo arī mājiniekiem nav jāmaksā. Un to naudu arī es dodu - par to, ko esmu iztērējusi.
1.Viņas dēls arī turpina tās mācības bakalaurā, bet es, pazīstot viņu, saprotu,ka no tā papīra viņam jēgas nebūs. Tikai nauda lieki izmesta un viņš pats arī saka, ka kaut kā tā skola jāpabeidz - tas parāda, ka viņam tikai papīrs svarīgs, nevis tas ko iegūst tajā skolā. Par mani mātei nebūtu jāuztraucas, no viņas es līdzekļus neprasu. Un tajā sarunā, kur man novēlēja kasieres darbu, es sāku ar to,ka neredzu jēgu turpināt ko tālāk mācīties tajā nozarē, kurā esmu ieguvusi diplomu. Bet saruna beidzās ar smiešanos par mani. Neredzu tur nekādas rūpes.

2.Es nevainoju viņu par nezvanīšanu, bet - viņa ir tā garīgā būtne, kas sarunās piemin domu spēku un to palaišanu kosmosā. Manī bija visas cerības un vēlmes dabūt šo darbu, bet viņa vienīgā izteica sarkasma pilnu vārdu - ''piezvanīs''.

3.To nav jēgas teikt, jo - man jau ir pāri 22 gadiem, esmu ar izglītības dokumentu un bērnu nav. Labāku dzīvi sasniegšu, bet šādi izteicieni manu pašapziņu nopietni grauj.

Euphoria - kā jau rakstīju - dzīvojam 2.stāvā. Esmu iegādājusies pati savu mini ledusskapi, pērku savu ēdienu un baroju savu draugu un sevi par manas mammas atsūtīto naudiņu. Drauga vecāku dzīvoklī - t.i. 1.stāvā iegriežos ļoti reti - man tur nav ko darīt. Savu istabu uzturu tīru,kārtīgu. Arī gāzi pērku par savu naudu. Neesmu kaklā sēdētāja - tērēju tikai elektrību un miskastes izvešanas pakalpojumus.
CV sūtu katru dienu, katru stundu. Gaidu un ceru.

Tādā gadījumā,atvainojos tev. Varbūt drauga mamma vnk. tāds riebīgs cilvēks,nav ko ņemt galvā. Lai vārās savā sulā.

Varbūt arī esi muļķe??????
Tu mācies skolā? Ja, strādā ,tad gan ir skumīga situācija.

Tā jau ir, nezinot visu situāciju, rodas dažādi priekšstati. Jāizsver visi varianti.
Bet, jā, šķiet viņai ir ļoti dīvaina humora izjūta. Smejas atklāti sejā, bet nesaprot, ka tie vārdi var sāpināt. Arī horoskops - lauva - daudz ko itekmē. Draugs arī man ir lauva, sākumā nesapratu viņa humora izjūtu, arī smējās par mani kā tādu, manām domām utt, bet ar laiku saprata mani un es pieradu pie viņa.
Bet diskusijas autorei ieteikums man ir tikai viens - maksimāli izvairīties no saskarsmes ar šo cilvēku, kas par tevi smejas.

hipopotams, kāpēc neej prom no tā čūsku midzeņa??Varbūt vari, turpināt mācības? Kaut vai pusslodzi?Nu tādā jaunībā sadzemdēt bērnus nav liela māksla.Labāk padomā par izglītību,kursies,pilnveido sevi.Būsi laimīgāka un pašapziņa arī celsies,ka tu dari kaut ko pilnvērtīgu ar savu dzīvi.

Lexyyy - pašlaik tas ir mans vienīgais mērķis - atrast darbu un laisties prom no turienes. Mācīties gribu,bet pavisam citā specialitātē, nevis tajā kuru esmu apguvusi,bet tas nākamgad būs. Cītīgi meklēju darbu - sūtu cv visur,kur redzu iespēju sev nopelnīt. Būs darbs, būs pavisam savādāka dzīve. Laimīgāka noteikti! Ātrāk tas nav iespējams, jo mamma var nodrošināt naudu tikai ēšanai un izdzīvošanai. Tā jau jūtos nožēlojami, ka nespēju sevi nodrošināt un manā vecumā vēl prasu naudu mammai.

Uhh,man taisni tāda pati situācija.

Ar to konkrēto cilvēku ir tā,ka viņa uzskata mani par konkurenti,līdz ar to šis cilvēks regulāri izmanto pat mazāko iespēju tā draudzīgi "pajokoties" man taisni sejā.
Sākumā ļoti pārdzīvoju,jo tajā vidē,kur esmu,citi respektē šo cilvēku un - lai gan saprot,ka viņa mani apņirdz - labāk paklusēs,nekā atzīs,ka viņa dara nepareizi vai iejauksies (lai gan šai aiz muguras viņi ir teikuši man - "viņa nu gan stulbi dara",u.t.t.)

Ar vienvārdsakot,IGNORĒ. Vai esi gudrāka. Piemēram,šī persona šobrīd uzskata,ka es nemaz nesaprotu viņas patiesos nolūkus,bet es saprotu gan,un kā vēl. Līdz ar to +1 manā labā.
Tātad,apzinoties ko viņa ar to visu patiesībā domā,es vienmēr cenšos atbildēt ar pretjautājumu vai kaut ko tikpat stulbu - nevis lai pataisītu sevi par muļķi,bet lai ievilktu arī viņu pašu visā tajā stulbumā un beigās būtu jokes on you.

Ai,murgaini skaidrot bet doma tāda :)

hipopotams, ja tev ir labas attiecības ej dzīvo pie mammas.Viņa taču tevi nesaukās kā drauga mamma.

hipopotams Ko tavs draugs saka,kad,piemēram,viņa mamma tevi nosauc par žurku?

Mana māmiņa dzīvo 200km attālumā no Rīgas, bet es savu nākotni saistu tikai ar Rīgu, tāpēc, diemžēl tas nav iespējams.
Un, man šķiet, ka draugs nedzirdēja, ka mani tā nosauca, vai arī izlikās, ka nedzird. Bet pati māte ļoti skaļi pēc sava teksta smējās. Sencis tik pateica - nav jau tik traki. Vienā dienā teicu draugam, vai viņš to dzirdēja, teica, ka nē un piebilda - viņa jau par visiem smejas.

Tavs draugs izklausās kā mīkstais,droši vien ir zem mātes tupeles un ir bailes kaut ko pateikt :/

Nu, viņš nekad nav atteicies palīdzēt vecākiem, lai arī manā klātbūtnē nolamā senci un par māti kaut ko nejaukāku izsaka, tāpat nemāk atteikt viņiem, lai arī mums kopīgi kaut kas ieplānots vai viņš ir slims, tāpat neko neteiks un ies darīs ko senči prasa.
Vēl jau draugs un viņa māte ir lauvas, tāpēc saprotas labāk. Bet nu, ko tad es.

, lai arī manā klātbūtnē nolamā senci un par māti kaut ko nejaukāku izsaka,

Ar TĀDU nekad neveidotu attiecibas. Jo nākotnē izturesies pret tevi tapat ka pret māti.

hipopotams- neķer kreņķi! Dzīvē ir tādas krīzītes. Gan jau dzīve pati atsītīs atpakaļ visu- sāksiet dzīvot citur, būs labi. Zini kā ir- naids grauj no iekšienes cilvēku pašu, kas šo naidu tur....Man pašai tā bija, bet tagad esmu nomierinājusies, un atļaujos arī šo to pateikt pretī... Lai vai kā tur nebūtu, bet cilvēku pazemot NEDRĪKST.

Autorei- sit pa sāpīgajām vietām. Es šitā kolēģi cenšos pārmācīt.... zini- sanāk!