Patiesībā, tēma ir par to, kā pateikt vīrišķim, ka gribu šķirties? Nevaru saņemties un domāju, ka viņš man pat neticēs līdz brīdim, kamēr reāli nebūšu aizgājusi un smiesies par mani nemaz neklausoties? Kā lai tādam tā normāli ieskaidro, ka viss?
Situācija īsumā tāda- kopā ņodzīvoti 4 gadi, bērnu nav. Attiecībās esam vairāk kā labi draugi, kam ir sekss un kopīgas dažas lietas.. Finansēs esam katrs par sevi ar dažiem kopīgiem kustāmiem īpašumiem, par kuriem maksājam uz pusēm. Kad runāšana nonāk par attiecību tēmu-notiek paziņojums, vai nu: es par tādām lietām negribu runāt, vai nu tad, kad es pasaku visu, ko es gribu sacīt, man nevis atbild kautko sakarīgu, bet pajautā, ko es no viņa šajā sakarā gribu.. Kad runāju par ģimeni, man atbild, es par to nedomāju. Kad runāju par bērniem, pretīm kategorisks-nē... Kopīgu interešu mums ļoti maz, vērtības dzīvei pilnībā atšķiras.. Manas vērtības-ģimene, izglītība, kultūra.. Viņam-nauda, bagātība.. Itkā jau nebūtu slikti, ja katram savs un varētu salāgoties, bet parasti par savām vērtībām es dabonu tikai izsmieklu.. Un vispar, vīrietis labi iekārtojies, pienākumu gandrīz nekādu, ēst tiek pasniegts, un sekss arī ir ok, bet tā jau arī savā ziņā manis pašas vaina, ka tā reiz atļāvu un tagad nožēloju.. Un tada sajūta, ka dzīvojam kopā vairāk tāpēc, ka tā pieraduši un ir ērti..
Patreiz itkā ir brīdis, kad varētu attiecības nobeigt. Pirms vairākām dienām bija kašķis un kopš tās dienas nerunājam.. Itkā apzinos, ka esmu pie kašķa vainīga, kaut gan arī viņš nav gluži nevainīgs,un jūtu, ka viņš gaida, kad atvainošos, bet man negribās... Ja godīgi, pat savā ziņā jūtos labi, kad nerunājam neko vairāk par pāris nepieciešamajiem vārdiem.. Ja iepriekšējās reizēs pie sevis ar dusmām domāju, ka viss, šķiros, tad tagad tāds iekšējs miers par to un nesmeldzīga sajūta, ka viss, esam sevi izsmēluši.. Es vienkārši attiecībām neredzu jēgu..
Vienīgi, ir mazs šķērslis.. Mums vienalga sanāks vismaz mēnesi vēl vienam otru paciest, tas arī ir tas, kāpēc es nezinu kā pateikt, tā lai nedomā, ka es tikai jokojos..