Klikšķis.

Stāsts ko stāstīšu priekš manis ir neticams, bet tā tas notika pa īstam.
Sākšu ar to, ka esmu aizņemts vīrietis, un nav manā dabā nekādi sānsoļi. Šoreiz ir savādāk nekā līdz šim bija bijis.
Tas notika nesen kādā zaļumballē. Biju ar draugiem aizgājis izkustēties tā teikt "ietusēt". Vakars bija jauks. Zaļumballe uzņēma apgriezienus, visi smējās, kāds dejoja, kāds vēl kaut ko. Vakara gaitā mums nejauši sanāca "satusēt" ar, blakussēdošo uz soliņiem, kompāniju. Viss bija nevainojami, kad kādā brīdī jūtu, ka mani sāk ieinteresēt, kāda no blakus kompānijas sievietēm. Kā saka labāk tālāk no grēka, tāpēc ar kādu no draugiem gājām pakaļ grādīgajiem un paskatīties, kas notiek apkārtnē. Atgriezāmies pēc kāda krietna laiciņa, bet jau redzu, ka arī es viņai vairs neesmu vienaldzīgs. Bijis, nebijs sāku ar viņu runāties, un, iespējams, tā arī bija kļūda. Vārds pa vārdam un mēs abi nokļuvām uz viena viļņa (ieskatījāmies viens otrā). Laika gaitā atklājās, ka arī viņa ir aizņemta ir bērni un mīl savu vīru. Man bērnu nav. Vēlāk devāmies pastaigāties gar jūru, lai gan bija sācis smidzināt lietus, bet mums tas netraucēja. Vakars beidzās sešos no rīta. Pavadīju viņu un atvadoties ilga skūpsts vairākas minūtes.
Mājupceļā, pārdomājot notikušo, biju uz pakaļas. Biju iemīlējies kā tāds pusaudzis, lai gan mājās draudze, un sirdsapziņa uzkarsusi. Viņai bija tāpat. Abi saprotam, ka mūsu attiecībām nav nākotnes, kaut vai bērnu dēļ.
Ir pagājis laiciņš, bet esam kā bez prāta viens bez otra, un ļoti apjukuši par notiekošo. Domājam drīz to izbeigt, kamēr neesam sagrēkojuši vai kas trakāks noticis.
Gribēju, Jums, meitenes pajautāt. Vai, Jums, ir bijušas līdzīgas situācijas, un kā tas ir beidzies, kad amora bulta ir trāpījusi Jums abiem neprasot? :)