Kosmoss

Visums ir bezgalīgs.

ļoti gari diskutējama tēma, man ir grūti saprast ka vispār ir tāds visums.. melna bezgalība un karājošas planētas..

es uzskatu, ka tur ir daudz vairāk kā iespējams apjēgt..

Zoyy ++++

Dievs? Paradīze?

Nedomāju, ka cilvēks ar mūsdienu izpratni par pasaules uzbūvi jelkad spēs apzināties, cik tālu stiepjas Visums. Pieļauju, ka tur ir vajadzīga pavisam citāda dzīves uztvere. Kā domāju es? Nezinu, domāju, ka Visums nav bezgalīgs. Iespējams, Visums ir tikai maza sastāvdaļa no kāda vēl lielāka Visuma, un mūsu iepazītie zvaigznāji ir tikai mazs puteklītis.

Jautājums pats jau ir pierādījums tam, ka cilvēka prāts nespēj aptvert jēdzienu "bezgalība". Prātam prasās uzlikt visam robežas. Un tad jautāt, kas ir aiz šīm robežām.

Ā, ko es vēlējos ar to teikt? Lielākā daļa prātu ir pārāk šauri, lai domātu par tik plašiem jēdzieniem, tādēļ uzskatu, ka nav nemaz īsti jēgas prātot par lietām, kuras nemaz mūsu prāts nespēj aptver. Jo mēs pat nemaz neizprotam to jēdzienu, lai vispār varētu par to sākt kādas sarunas.

kad es noskatījos šo, sapratu, ka es principā neesmu nekas. tāds - "mindblown".

ups.. neielikās. :D

http://www.youtube.com/watch?v=HEheh1BH34Q

Vienmēr iedomājos, ka tur kur beidzas kosmoss ir kaut kas tāds:

It kā nogriezts un tālāk nekā nav...

Antuanete gan ir tiiik gudra, tā nemaz nav šaura domāšana visus nolikt pēc principa "my answer will be, but I will not tell". Slakteriski.

:D
Nu, pag, es jau neteicu, ka es esmu tā, kuras prāts spēj to aptvert. Jo vairāk es par šo tēmu domāju (un domāju diezgan bieži), jo vairāk es saprotu, ka man ir tieši tas pats šaurais prāts, kas lielākajai daļai cilvēku, un es nespēju tajā ietvert tik plašus jēdzienus.

Vienmēr iedomājos, ka tur kur beidzas kosmoss ir kaut kas tāds:

Kurā realmā esi, kā čaru sauc? :D

Saka, ka Visums lielā sprādziena rezultātā izplešas. Tādad bezgalīgs tas nav, ja jau var izplesties, vai ne? Jo bezgalībai nav kur izplesties, jo tā taču ir.. bezgalīga? Tātad jautājums - kas ir tur, kur Visums izplešas? Ja atbilde ir nekas, tad kas īsti ir nekas?

Kurā realmā esi, kā čaru sauc?

hmm, varbūt tev taisnība, diviem tankiem vienā dungeonā nav ko darīt, un offspecā es netaisos iet :P

Kad es aizdomājos par šo tēmu, es iedomājos:
musu acīs mazais ir mikrobi, tad esam mēs, tad nāk zeme, tad nāk visums, tālāk kosmos, un viss cits, un tā tas turpinas bezgalīgi, vienmēr parādoties kautkam lielākam par iepriekšējo, varbūt tālu tālu tumšajās debesīs ir milzīgaa planēta, uz kuras ir milzīgas radības, kuru acīs mēs esam tie mikrobi? bet tad par tām radībām ir vel kas lielāks, un tā tālāk utt. Un tur kur nekā nav, ir tikai melnums, bet varbūt aiz tā nepieejamā melnuma ir paraleilas pasaules mums, ar tādiem pašiem cilvēkiem kā mēs, bet vienkārši nekad nevienam nebūs tādas zināšanas un spējas tur nokļūt tai citā visumā.

Vai ar tā tums tiešām ir nesasniedzami bezgalīga, jo rejalitātē es nevarētu iedomāties ka pēkšņi visam būtu beigas itkā mēs atrastos melnā kastē. vienmēr jābūt kam lielākam un spēcīgākam manu prāt.