Viņam vajag uzmanību (vai tiešām vajag?)

Jūs bišķīt pārpratušas esat. Viņš sākumā man burtiski skrēja pakaļ. Dzīvē. Strādājām zem viena jumta. Izspieda no manis kā atrast mani draugos, šaubījos sākumā vispār vai teikt... Bet tad sāka rakstīt. Un tā jau mazliet ilgāk par mēnesi sarakstamies.


Un nav puisim nemaz tik maz gadu. 26. Priekš manis pat viņš ir vecs. :D

Sākumā man viņš pavisam nepatika. Es neatbildēju uz viņa vēstulēm, dzīvē parunājos, tad citu brīdi vēsi pagāju garām. Un viņš pats sākumā rakstīja ,ka tas viņu uzkurbulējis.

Kas tie par, es atvainojos, stulbiem gājieniem? Tā tāda, tavuprāt, normāla rīcība vai es kaut ko ļoti nesaprotu no komunikācijas "mākslas"?!
Kas tie ir par iemesliem, lai cilvēku, ko pazīsti, pēkšņi nepazītu un ignorētu, paaejot garām un, lai cilvēkam, ar kuru saraksties, pēkšņi neko neatbildētu?

Izskadrojiet man, lūdzu, varbūt ko jaunu uzzināšu.

"Man nevajag tādu ,kas mani pabaksta ,bet tādu ,kas par mani rūpējas un mīl."

šis nozīmē, ka grib, lai viņam uztaisa ēst :D

womankind nu es strādāju darbā. Viņam staigāju garām. Zini kā sākumā kā puišelis šo to pasaka un tā ,brīžiem uzsmaidu, brīžiem atbildu, brīžiem darīju savu darāmo un pagāju vnk garām. Un tā bija pirmā diena ,kad "iepazināmies".

:D sāķumā likās čalim putni galvā, izrādās, ka tev. viņš vnk atdara tpt kā tu sākumā darīji.

Kāpēc uzreiz putni galvā, nepārspīlē taču. Tas ,ka meitene grib lai viņai sākumā paskrien pakaļ ,nevis uzreiz - caps. Čau ,jā varam satikties! Jā ,atbildēšu, jā braukšu.

Dīvainākais no manas puses drīzāk būtu tas ,ka es pagājušo nedēļu viņam pēkšņi pateicu ,ka "nekādu emociju man pret viņu nav un vai nu tiekamies kā draugi vai beidzam jokoties. " :D

Tad viņš jau lika saprast ,ka viss. Un es sāku viņam rakstīt ,negribēju pazaudēt viņa interesi un viņš panāca ,ka atvainojos par to visu un tad bija no manas puses tāds pazemošanās brīdis. Un pateicu ,ka "Tā bija pārbaude. Nedomāju nemaz tā. "

Bet vairs gan neesmu viņam ne piedošanu parādā neko, laikam tiešām viņš tagad tipa atriebjas. Bet šoreiz es nepiekāpšos. :D

Ok ,tagad saucat mani par jocīgu ja gribat! :D Bet gadās (vismaz man) dzīvē dažādas muļķīgas un neloģiskas situācijas! :P

Es skiet vieniga so diskusiju izlasiju savadak. Neredzu neko sliktu taja, ka virietis velas uzmanibu, rupes, sajutu, ka vinu grib un iekaro, ka vins ir svarigs un interesants. Domajat, ka tikai sievietei ir tada privelegija to gribet un sanem?! Ari virietis ir tikai cilveks.

nu iesākumam skriešana pakaļ un uzmanības izrādīšana, rūpes nav viens un tas pats.
sākotnēji es domāju, ka tu vnk viņam īsti nepievērs uzmanību vai arī to dari ļoti virspusēji, neiedziļinoties vsp viņa vēlmēs vai to, ko viņš saka.
palasot ko vairāk, es sapratu, ka tas ir kkāds murgs un, iespējams, spēle.
ieteiktu ar viņu runāt skaidru valodu. manuprāt, viņš izskatās pēc tāda kā apkārtskrējēja. tavu uzmanību iekaroja, aiziet - nākošā. var jau būt, ka es kļūdos, bet nu viņa puses neko vairāk kā par iekarošanu sākotnējā stadijā neredzu. tālāka turpinājuma tur vsp nav.
skriet pakaļ noteikti neskrietu. no sākuma pavērotu viņa reakciju uz dāžādām situācijām (ja to gribētu) vai vnk runātu ar viņu skaidri un gaiši. izskatās, ka viņš nezina ko grib. pateiktu, ka neskriešu viņam pakaļ un nespiegšu kā maza meitene ieraudzījusi popzvaigzni. ja viņš vēlas uzmanību, viņš saņems to kā vīrietis, kurš man patiktu, bet ne tādā veidā, kā tas notiek pašlaik. nu kaut kā tā...

ja godīgi, tad par šādiem gājieniem (pats čīkst, ka nav uzmanības, bet pēc tam pats neatbild, neliekas ne zinis) es vēl viņu, rupji sakot, padirsinātu.