Smagi saņemties un pat uzrakstīt...
Gandrīz gadu biju kopā ar vīrieti, diemžēl, atklājās, ka ir atkarīgs no alko un zālītes uzpīpēšana. Plus tam visam daudz un dažādu tarakānu, kas viņa izpratnē bija kaut kas īpašs un visu laiku viņš uzskatīja, ka ir tāds perfekts,ipašais vīrietis... tur varētu rakstīt, stāstīt daudz, bet neizvērtīšos... attiecības pasliktinājās un es izlēmu pārtraukt visu. Pēc ciemošanās ārzemēs, atgriezos un izvācos no dzīvokļa. Pēc tam, uzzināju, ka esmu stāvoklī un pat termiņš jau bija krietni virs jebkādiem maniem aprēķiniem - 15 nedēļas... (Tagad lai nesāk blaut visas gudrienieces - nebija nevienas pazīmes, arī menešreizes neiztrūka un tests mēnesi pirms ārsta apmeklējuma, t.i. 15 ned, - negatīvs... ) bet fakts kā tāds... Viņš protams, vēlās attiecības atsākt, saglabāt, bērnu kopā audzināt un tamlīdzīgi... bet šis vīrietis man ir kļuvis pretīgs... Viņš nav izdarījis neko no solītā, no viņa esmu saņēmusi tādus vārdus, kādus man dzīvē neviens nav atļāvies pateikt, un vēl pie tam alkohols no viņa dzīves nepazūd, lai gan sola un sola kodēties un vēl nez ko... vienu brīdi bija tā,ka sarunājām, ka viņš atbalsta materiāli, nekādu tiesu, nekā un līdz ar to neliedzu viņam tikties ar bērnu, vest pie vecākiem un tml... bet viņš ir agresīvas dabas, kā kaut vārds nepatīk, atkal pār manu galvu nāk visi pārmetumi un tā tālāk... Kādu laiku viņš dzīvoja ārzemēs, bija miers vismaz tik daudz, ka nevar visu laiku zvanīt, bombardēt ar sms un nedod dievs - atbraukt negaidīti ciemos uz mājām. Bet tagad viņš argriežas lv un ar tādu pārliecību, ka es viņu gaidu, un ka patiesībā arī mīlu, tikai meloju viņam ka tā nav. Vispār, sāk likties, ka slims cilvēks, bet es nevaru atteikties arī no naudas, jo man ir jāpabeidz studijas, un vismaz vēl gadu strādāt nevaru. Dzīvesvieta un tml gan ir nodrosināta no manas puses, tāpat kā visas zāles, vitamīni, kas nepieciešami grūtniecības laikā.
Bet dažu brīdi liekas, ka neizturēšu un nezinu vairs kā pat saņemties... it kā tik maz palicis, līdz bērniņš piedzims un tad kaut kādā ziņā būs vieglāk, bet es nezinu vairs kur meklēt motivāciju dzīvot. Tas''vīrietis'' man ir noēdis visus nervus, vainojot pie visām viņa dzīves nelaimēm un noniecinot, pilnīgi pretīgi paliek, kad saņemu kādu vēstuli, vai kad redzu, ka zvana.Patiešām, vemt gribas.
2797
