Kā apklusināt bērnus?

bet zini taču kādi bērni?

Zinu. Tāpēc arī saku, ka iebiedēšana man nav pieņemama. Ar mani tā darīja, man nepatika.
Vispār man izskatās, ka Tev vēl nav savu bērnu, ja šķiet, ka šis ir normāli?

Nākamreiz, kad būsi saskarē ar bērniem, atceries, ka viņi ir tādi, kādus viņus audzina. Drosmīgākie būs nepaklausīgāki, nevis tāpēc, ka viņi ir ļauni, bet tāpēc, ka viņiem nav no Tevis bail. Tā vietā, lai būtu bērnam pozitīvs piemērs - lai viņš gribētu izaugt tāds, kā Tu, Tu viņam liec no sevis baidīties. Tavuprāt normāli? Nedomāju vis.

Gadījumā, kad izgāzīs Tavas somiņas saturu pa grīdu un mīļāko lūpukrāsu izķēzīs pa papīru, dari sekojoši:
1) Nebļauj, bet pacel mazo uz rokām, paņem viņu prom no tās nodarbes
2) Paskaidro, ka tagad esi bēdīga, jo Tev tā lūpukrāsa bija mīļa. Bērni vārdu "bēdīgs" labi saprot. Vari pajautāt vai viņš gribētu, ka kāds tā'izrīkojas ar viņa mīļākajām mantām - viennozīmīgi saņemsi noliedzošu atbildi. Tikai nemēģini draudēt, ka to darīsi.
3) Piedāvā mazajam kādu citu nodarbi. Var to pašu zīmēšanu, bet tad piedāvā aizvietot lūpukrāsu ar krītiņiem.

Tas strādā - cilvēks mierīgs, Tev arī nekādu problēmu. Tikai jārunā daudz. Tas Tev ir par grūtu?

Nav jākliedz, vienkārši jālieto nopietns tonis, kurš necieš iebildumus. Manējam iepriekšējā bērnudārzā audzinātāja paņēma aiz rokas un veda pie galda sēdēt apdomāties, citēju:" jo domātājam lielas domas jāizdomā" Kad pats apdomājies, tad varēju pats pateikt, ka ies atkal spēlēties vai ko nu tur darīt.
Vienreiz gan redzēju, ka uzbļauj audzinātāja. Bet nu tas jau liels vājprāts. Sīkais iemeta citam bērnam smiltis acīs, par aizrādījumu, audzinātājai pateica: "Stāvi klusu, mauka!" Un māte tam sīkajam ar, manuprāt nebija riktīga.
Visādi bērni no visādām ģimenēm.

ar bērniem vajag nodarboties pašai, tad arī viņi klausīs. saku no pieredzes. jo vairāk tu dusmosies, jo vairāk viņi tev par spīti neklausīs. viņiem vnk trūkst uzmanības. padarbojies vairāk ar viņiem un atrodi katram personīgu pieeju.

Tev taisnība, Alexxa, man nav vēl bērnu un arī rados nevienam nav mazi bērniņi, tieši tādēļ man nav pieredzes ar viņu audzināšanu un es pagaidām par piemēru automātiski zemapziņā esmu pieņēmusi ko līdzīgu no bērnudārza.
Jā, ar bērniem ir daudz jārunā un jāskaidro, to gan zinu.

Vai arī otrs variants-gribi iet pie bebīšiem?Tikai bebīši šitā raud,iedos tev knupi,uzvilks pamperu un varēsi bļaut.Negribi nu tad uzvedies kā liels cilvēks.

Es ceru, ka tu bērnudārzā vairs nekad nestrādāsi.

Tie nav draudi, bet audzināšana!

Tieši otrādi - tie ir draudi nevis audzināšana.

Interesanti, jūs pašas negājāt bērnudārzā? Laikam esat aizmirsušas, kā audzinātājas jūsu grupiņu audzināja.

Kopš tiem laikiem ir pagājis ļoti ilgs laiks un es priecājos, ka tagad vairs nav tie laiki, jo tajos laikos varēja arī skapjos spundēt, tumšos kaktos likt, ar lineālu pa pirkstiem uzšaut, par pazemojošu strostēšanu visu priekšā nemaz nerunājot. Kaut gan pēc dažu bērnu dārza darbinieku komentāriem spriežot līdzīgu metožu pielietošana tiek izmantota joprojām.

Dažām te ir pilnīgi ačgārna domāšana, kas arī noved līdz tam, ka uz bērniem ir jābļauj vai jādraud, ja neklausa. Par dažām es teiktu, ka pašām būtu vēl jāmācās kopā ar tiem mazajiem bērniem nevis jātēlo krutās učenes.