Neuzturos Rīgā tik bieži, lai man nāktos saskarties ar cilvēkiem ilglaicīgi, uzturēt kontaktus. Viens vienīgais cilvēks, kas ir atļāvies kaut ko tādu pateikt manās acīs ir tāda niecība, ka man būt vienalga, lai ko viņš teiktu.
Tas nav presonīgs aizvainojums, bet nespēju pieņemt, kad cilvēki noniecina citus to dzīvesvietas dēļ. Jā, es nāku no laukiem, bet tas nenozīmē, ka uzreiz teikšu, ka visas rīdzenieces ir idiotes, cacas vai vēl nez kas. Kā gan dzirdēju no pretējās puses, protams, visas Vecrīgas cacas ir laucinieces, un Daugavpilī dzīvojošie vispār nav cilvēki. Ir jādomā, ko runā. Dzīvesvieta nedod nevienam tiesības noniecināt apkārtējos!