.

Vot es laikam arī nemelotu.

Mēs uz patversmi gājām bez noteiktiem plāniem, ko gribam,bet suņuks mums iekrita sirdī, nedomājām,pat, ka meiteni ņemsim, jau bijām noskaidrojuši par sterilizāciju visu.
Bet ņemot lielu ir bailīgi, jo ģimenē ir mazs bērns,kas var nejauši suni aizvainot. Mums radi no Rīgas ,kad ar vecāko māsu bijām mazas, atveda lielu, vilku ganu suni, jo tur viņu turēja dzīvoklī , jo suns bija dusmīgs, nevarēja ciemiņus aicināt. Vienreiz tas suns sakoda manu māsu, vēl tagad rēta. Neieredzēja viņš bērnus. Betnodzīvoja ilgu mūžu pie mus šķiet 17 gadus. Negribas arī tādu risku.

Uztver šo skumjo negadījumu kā mācību sev.. negadījumi notiek jebkur, lauki vai pilsēta, arii savos mātes laukos esmu izauklējusi pa bērniibu daudz mazus kamoliņus, pēdējais, kas nu jau liela meitene, bija traka bez gala nevareeja mazu novaldīt.. par laimi mums lauki mierīgi...

Bet nelaimes notiek, tātad bija lemts, nākošreiz būs mācība, padomā labāk, kas bija par iemeslu kapēc jūsu ģimene bija pelnījusi šādu skumju notikumu.. :(

Piekrītu UNAI :) pārējās rējējas - peeee
dzīvē notiek visādii un vēl briesmiigāki gadījumi ar dzīvnieciņiem...

Skumji, ka te dažas neatšķir dzīvnieku no cilvēkbērna.. Pati arī esmu no laukiem. Pirms apm. pusgada paņēmām kucīti, nu kādi 5mēn., dzīvoja gan mājā, gan ārā, kur netika pieskatīts 24/7, jo tas ir dzīvnieks, ne bērns, un tās, kas saka par neatbildību...nu nezinu vai jūs vaktētu kucēnu 24/7. Autore, turies, pārdzīvosiet, vajag laiku, pienāks brīdis, paņemsiet jaunu sunīti un pēc pieredzes saku, radiniet, māciet neiet, kur nedrīkst, tie ir suņi, tas ir reāli izdarāms. Mani zina, ka nevar iet uz ceļa un nevar spert kāju dārzos.. Viss būs labi! :)

nezinu,kaut kas kas kucēnā bija tik brīnišķīgs. Viņu paņēmi klēpī uzraiz nomierinājās un gāja gulēt. Pat mans lauku kaķis tā nemīl klēpī sēdēt kā šis suņuks mīlēja cilvēkus.

annija, manējā sunīte arī ļoti mierīga un paklausīga, dažkārt tā tik vien liekas, ka pauž pateicību par atbildības uzņemšanos un mājām..

Inese, tupa laikam esi.. Visus suņus, kas neskraida pa hektāru zemi saukt par pilsēta dzīvoklī tupošajiem.. Vienkārši daudziem suņi ir kas vairāk par pliku lopu pagalmā!

nu nav godīgi,ka tā notiek

Uztver šo skumjo negadījumu kā mācību sev..

+++
ļoti skumji, ka tā, bet dzīvē mēdz gadīties visādi. Tām, kas te ir sašutušas par to, ka salīdzina kucēnu ar bērnu - kucēns ir bērns, tikai ne cilvēka.Toties sākumā jāpieskata tāpat, kā cilvēka, ja nevēlas, lai kaut kas notiek. Kāda te pieminēja, ka kaut kas varot notikt, pat ja atstājot tikai uz 10 minūtēm - 10 minūtes ir ĻOTI ilgs laiks. Kamēr mēs bijām iekšā mājā, vai darījām āra darbus, kucēnu turējām diezgan lielā norobežotā sētā (pārdodas tādi zaļu stiepļu norobežojumi). Varbūt ka tas ir risinājums jūsu nākošajam sunim? Nelikt krātiņā, nesēdēt blakus visu laiku, bet izveidot kaut kādu norobežotu teritoriju un tad pamazām ar pašu suni viņu iepazīt un mācīties, kud drīkst iet, kur nē. Jūtu līdzi.

ja autorei suns bija nevis draugs un ģimenes loceklis, bet gan topošais darbarīks, govju gans, ko tad raud. darba rīki mēdz salūzt, jāpērk jauns. jauno darbarīku pieskatiet labāk, nelaidiet bēbi govīm pa kājām. un tam nav nozīmes, ka viņam nav mammas. jūs esiet viņa mamma, kamēr viņš izaug liels un gudrs.

Kas tad teica, ka tas bija tikai topošais darbarīks, kā tu saki? Var būt gan draugs un ģimenes loceklis, gan palīgs (ganīt lopus un sargāt teritoriju). Galu galā, ja salīdzini ar bērnu, tad bērns ir kas? Rotaļlieta, pēcnācējs, dzimtas turpinātājs un viss? Viņam nav nekādu pienākumu? Nevajag krist galējībās, nekad nekas nav tikai melns vai balts. Vairumam dzīvnieki ir mīļi un tuvi, bet tas nenozīmē, ka nav derīgi arī saimniecībā...

Inese, tupa laikam esi.. Visus suņus, kas neskraida pa hektāru zemi saukt par pilsēta dzīvoklī tupošajiem.. Vienkārši daudziem suņi ir kas vairāk par pliku lopu pagalmā!

Varu tev atbildēt tieši ar to pašu, winterra. Es nesaucu visus, nekad nesaku un neapgalvoju, ka "visi", jo vienmēr ir izņēmumi, situācijas un kas tik vēl ne! Neesmu teikusi, ka suņi ir pliki lopi pagalmā. Un pēc pieredzes varu teikt, ka dzīvnieks ir ģimenes loceklis, tā tas ir. Tomēr ir atšķirība starp lauku un dzīvokļa suni. Ja nevari pieņemt citus viedokļus, tad nevajag mētātus ar kkādiem ķipa apvainojumiem. Tikai tāpēc, ka manas domas nesakrīt ar tavējām, es tevi nesaucu par tupu.

Bāc, jūs tak esat aunapieres!

Laukos dzīve ir un būs savādāka, protams izņemto,ja ir tik bagāti ar tenikām utt., ka baigās saimniecības, viss attiecīgi norobežots. Bet!!! ir arī parastas lauku sētas, un diemžēl laukos cilvēkiem nākas strādāt..nav laika sēdēt un izsekot katrai kucēna darbībai.
Ja zinātu, cik tik es nāves neesmu redzējusi, i zem traktora kucēns paskrēja , i kaķīts...un jā, raudāju ļoti, domāju,ka esmu vainīga, ka tai brīdī nenosargāju. Kā bērnam tādos brīžos bija smagi! A ko darīt, tā dzivē notiek. esmu izaugusi ar to visu, un neesmu ptu,ptu,ptu, bet no tā baigi traumēta, varbūt tieši līdzjūtīgāka.

Un šiš, kas te sauc par bezatbildīgiem...lai Dieviņs nedod jums atpakaļ par jūsu vārdiem! Jo tā dzīvē notiek!

jūs tiešām esiet ar saspiestām galvām??? varbūt 1 gadīgu bēbi arī laistu pa pagalmu rāpot kur acis rāda. un tad sēž un raud, ka govs uzkāpa?? es atvainojos, bet tas cilvēku trulums un tomsonība ir neizmērojami dažkārt.

kucēnam tak vēl 3 mēnešu vecumā jābūt mammas aprūpē un pieskatītam, nevis jāklīst pa teritoriju un suņu būdā jādzīvo... vari pateikt 5-gadīgajam bērnam taisnību, ka jūsu vainas dēļ suņuks ir miris!!

kad dara pāri cilvēkiem, man ne vienmēr ir tik lielas dusmas, bet kad cilvēki dara pāri nevarīgam dzīvniekam, pa seju varētu dusmās sadot.

Tas vispār vairāk uz šo komentāru bij domāts!

ja autorei suns bija nevis draugs un ģimenes loceklis, bet gan topošais darbarīks, govju gans, ko tad raud. darba rīki mēdz salūzt, jāpērk jauns. jauno darbarīku pieskatiet labāk, nelaidiet bēbi govīm pa kājām. un tam nav nozīmes, ka viņam nav mammas. jūs esiet viņa mamma, kamēr viņš izaug liels un gudrs.

Tu vispār filtrē ko runā. Tu mani nemaz nepazīsti. Pretīgi palika lasot tavu komentāru. Tu laikam nezini kāda ir dzīve laukos. Visi strādā saskaņoti, katram ir savs darbiņš, pienākumi kurus pilda, lai kaut kas ietu uz priekšu. Es esmu uzaugusi laukos, rūpējusies par teliņiem. Es mūsu saimniecības 50 govīm zinu visām vārdus un numuru, katrs atbraucējs brīnās un prasa,kā es viņas atšķiru, jo viņam redz visas izskatās vienādas. Atceros, kas kurai jau pieaugušajai govija bija mamma.Es zinu katras raksturu. Pēc acīm varu pateikt kā gotiņa jūtas. Pārzinu viņu hierarhiju, kura ir bara stiprākā, kuru visas padzen. Kurai patīk, ka viņu paglāsta, bet kura baidās. Un man ir ļoti skumji, kad notiek nelaimes, no kādas govs jāatvadās. Bet tāda ir dzīve. Nav laika dienām apraudāt.
Pat tad kad suņukam uzkāpa un pēc īsa brīža viņš nomira. Es raudādama gāju sadzīt visus lopiņus vietās, sasiet un pabarot, jo visam ir jāiet savā ritmā. Esmu negulējusi naktis, jo govīm dzemdības bieži vien ir jāpalīdz. Esmu dzemdībās pieņēmusi mirušu teliņu, kas ir ļoti sāpīgi, kā arī liela laime ir kad govij piedzist dvīņi. Un tu nevari paredzēt, kad dzemdības sāksies vai sešos no rīta, vai trijos naktī, tāpēc liec modinātāju ikpēc pāris stundām un nakts melnumā, ej apraudzīt lopiņus, un ir lielalaime, kad blakus ir kāds uzticīgs draugs, kas tavu sabiedrību novērtē.
Esmu gulējusi blakus govij, jo viņai ir bijis drudzis. Esmu raudādama mēģinājusi piecelt govi pēc demdībām, jo zinu, ka ja viņa nespēs vairs piecelties viņa nomirs. Bet viņa tā arī nepiecēlās. Tāpēc nevajag teikt, ka man nav sirds vai esmu slikta saimniece. Jo es savās mājās zinu katru darbiņu, kas gribot negribot jāpadara. UN nav nekādu sestdienu, svētdienu, kad vari nedomāt par darbu, jo šeit katra diena ir atbildīgs darbs. Tāpēc muti ciet.

Es sasmējos kā Annijai brūk virsū ka nepieskatija kucēnu laukos. Visas kas uzskata ka kucēnu par maz pieskata laikam īstos laukos nav bijušas. Pati dzīvojos laukos kur pīlēni un cālēni mirst patstāvīgi, jaunie suņi(kucēni) vel kādu uzēd, visi zvēri tusē kur grib un tik pēc barības nāk (parasti gan no īpašuma neiziet), negadījumi daudz notiek, bet to nu kaut kā pārdzīvo tomēr, un ja kucēns savos 3 mēnešos bija tāds muļķis ka tai govij klāt līda tad labs sarg suns ar nebūtu bijis :D

Skumji jau ir ka nospieda, bet tāda lauku dzīve.

Un vēl cik reizes vīrietis, kas pie mums strādā un viņa mājas ir pie tuvākā galvenā ceļa nav redzējis, kā mašīna apstājas pie ceļa un izmet kādu nelaimīgu suņa vai kaķa dvēseli, kas varbūt izaudzis par lielu pilsētas dzīvoklim, vai tā raksturs vai hiperaktivitāte nav apmierinājusi saimniekus. Un cik tādu atstāto nav nācies pabarot, jo māju nu jau viņiem nav.

biju jau sarakstījusi garu penteri, bet laikam nav vērts. mums ir atšķirīgi viedokļi, pie tā arī paliksim..

man šķiet, ka tev nevajadzēja šo tēmu publicēt, vismaz nevajadzēja izpaust detaļas, kā tavs suns nomira. jo tas no malas izklausās drausmīgi bezatbildīgi. un tie kas nedzīvo laukos, jā, nekad nesapratīs.

es veidoju diskusiju, jo es labāk izdzīvoju pārdzīvojumu rakstot. Es neiešu raudāt mammai uzvpleca un lādēties par to cik pasaule negodīga un šausmīga. Jo uzskata, ka katrs vārds ko mēs pasakam skaļi var atstāt sekas.

es veel esmu tik jauna un savā bērniibā vien piedzīvoju kādas 5 suņu nāves, lielaaki vai mazāki, paskrien zem mašīnas,aizgāja mežā un neatnāca, no ko tu cilvēks izdarīsi... bēdas bija lielas, bet ar katru jauno suniiti prieki atgriezās, bijushie neaizmirsās..

Autore būs jau labi, nogaidi un buus arī cits suniits:)

piekrītu Inesei un raider..

Saprotu visu,lauki un tā,es arī neesmu gluži pilsētniece,bet suni būdā dzīvot izliek no 10 mēnešu vecuma,jo agrāk tam ir vajadzīgs blakus cilvēks,nevis būda un pagalms. Nav jāņem līdzi kucēns pie 50 govju bara!Es suņus iekša atstāju jau tad,kad tikai malku zāģē,bet te palaiž pie 50 govīm un brīnās,ka samin!Loģiski,ka samin un samīs arī nākošo un vēl aiznākošo.Lielu suni varbūt tā var ņemt līdzi,nav vairs dumš un ja arī uzkāps nemirs,bet nejau dumju kucēnu!
Te nav nekāda sakara ar laukiem vai pilsētu-loģiski jādomā.3 mēnešus vecs kucēns ir pielīdzināms varbūt gadu vecam bērnam,vai tādu ar ņemtu līdzi 50 govis ganīt?Ne tak,tad kāpēc jāņem līdzi pie tāda govju bara kucēnu? Neinu vai jums patversme vispār citu suni vairs dos.Visticamāk,ka ne,vismaz šī jau nu točna nedos.