jautājums īss un konkrēts :) - cik ilgā laikā pēc kopdzīves uzsākšanas jūs bildināja?
tagad drīz būsim pusotru gadu kopā, nesen uzsākām kopdzīvi.
protams, visām šis jautājums nederēs, varbūt kāda bildināta jau pirms tam, bet nu tad tām, kam ir pieredze ;)
Caaca-loti labs piemeers,kur atkal loti labi paraadaas cilveeka iipasiibas!Man ,kaa dziivnieku miilim ,buutu neiespeejami dziivot kopaa ar cilveeku,kurs dziivniekus ,piemeeram medii!!!!
Kaadreiz interesanti dziivee sanaak-dziivoti tie daudz gadi kopaa un vinaa briidii cilveeks atveras taa,ka tu redzi vinu kaa uz delnas...Ar gadiem jau arii notiek izmainas!Tie viiriesi ar kuriem saakam dziivot kopaa 20 gados nebuus tie pasi 30g...utt
Es kaa dziivnieku miilis, nevareetu buut kopaa ar cilveeku,kas uzskata,ka kaķim iespert ar kaju ir kaut kas ikdinisķs.
Es teiktu,ka katrs gads,kas pienaak klaat juusu dziives ciparam kaut ko cilveekaa maina. Arii es mainos un paldies Dievam,ka taa.
Kopdzīve uzreiz nenozīmē kāzas un kāzas nenozīmē uzreiz kopdzīvi,lai cik jokaini tas nebūtu. Pazīstu divus pārus, kas vairāk kā pusgadu pēc kāzām vēl atsevišķi dzīvoja, jo nebija sameklēts dzīvoklis.Jokaini tas ir,manuprāt.
Uz bildinājuma brīdi kopā bijām gandrīz 5 gadus, no kuriem 2 vai 3 dzīvojām kopā.
Man arī vienmēr ir bijis bail no kāzām. Man pat pēc kāzām bija bail :D Esmu tāds savāds indivīds, kurš esot kaut kādā (jebkādā) mērā ierobežots, krīt panikā. Pirmo laiku pēc kāzām, lai arī bezgala laimīga, ar rozā brillēm uz acīm un nepārtraukto smaidu uz sejas, biju panikā katru reizi paskatoties uz gredzenu pirkstā. Joprojām brīžiem uznāk tā savādā sajūta uz to paskatoties :D No vienas puses tāds neizsakāms prieks, bet no otras panika, ka nu esmu ierobežota savā ziņā.
Nu jā, man arī ir bailes no tā ierobežojuma. Tagad es zinu - ja nu gadījumā viss aiziet pa pieskari, es sakrāmēju viņa čemodānus un uz "neredzēšanos". Bet laulība... to es uztveru ļoti nopietni. Ja esmu devusi piekrišanu būt kopā visu mūžu, tad šāds variants neder.
Libra-tas ir laikam ,kas man patiktu attieciibaas,ka vienmeer tomeer var "izstaaties no speeles"!Man briiviiba nenoziimeetu-iet pa kreisi-nekad tas nav bijis man,bet tiesi tas papiirs,man liekas, uzliek taadu kaa pienaakumu "piekaapties "daudzas lietaas...!Nu taa esmu es...ir cilveeki,kuriem viss ok!:D:D
Jā, man tas pats, kas Emmanuellei. Nav runa par citiem vīriešiem, bet par tādu.. sajūtu, ka nav izvēles :D Man tāpat ir, piemēram, nirstot. It kā gaiss ir, kustēties varu, bet neesmu līdz galam brīva un uzreiz panika klāt. Vīru mīlu un par nevienu citu pat domāt nevēlos, bet.. Vismaz prieks, ka neesmu vienīgā tāda :D
Man citādākas bailes nekā klaviatūra min.Mani baida tā jezga,sagatavošanās,izvēlēšanās (torete,kleita,gredzeni), tā uzmanība no pārējiem,skatīšanās virsū brrr. mani tas biedē. Fotogrāfēšanās.Tā vispār mani dzen tādās sirdsklapēs!
Es arī nerunāju par bailēm no tā, ka nevarēšu čubināties ar citiem vīriešiem. Bet tieši no tā, ka zūd atkāpšanās ceļš. Protams, laulību var izšķirt, bet tas ir savādāk. Ja es kādam saku "Jā", tad tas ir ar domu, ka uz mūžu. Tāpēc labāk no tā "Jā" pagaidām baidos :D
Man atkal ir tieši otrādi, liekas, ka tad ir tā 100% drošības izjūta(lai gan 100% nekad nevar būt), un var attiecībām atdoties ar pilnu atdevi, nevis kā kaut kas, tad jebkurā brīdī var pacelt cepuri un aiziet, palikdams pie sasistas siles un izjūtas, ka sevi esi pilnībā atdevis cilvēkam, kurš tevi nav novērtējis.
karinjo, zinu jau zinu, bet gribas tomēr vecākus un tuvākos cilvēkus. Tie arī skatīsies virsū un pozēt forogrāfam nāksies,jo bildes skaistas gribas, bet pozēt.. ehh..
560
