Ciao! :)
Shodien atcerejos kadu notikumu Latvijaa.
Meitene, kura stradaja Narvesena, atteicaas pienjemt sikas monetas. Pirkums bija ap divi lati un aptuveni latu sastaadiija melnie santimi. Iemesls, kadelj uz kiosku gaju ar shadam monetam - iztuksoju visus sturus majas, jo parvacos uz citu valsti, logjiski, ka lati un santimi vairs nav vajadzigi.
Tatad meitene atteicas pienjemt, bet es atbildeju, ka pirceja tiesibas ir dot jebkadu derigu naudu,lidz ar to pardevejam ta ir japienjem, un mani neinterese, ka viniem par sikajiem santimiem, nododot naudu, ir papildus kaut kadi procenti jamaksa (tadu argumentu man vinja lika prieksha.) Meitene stridejas ilgi un dikti, uz ko es pajautaju, kads ir vinjas uzvards (vards bija uzrakstits uz zimites un piesprausts pie krutim), vinja atteicas man uzvardu nosaukt.
Vards pa vardam un vinja mani vel nosauca par stulbu: "Cik stulbi cilveki pie mums ieperkas!"Es taja bridi biju gatava rakstit sudzibu. Ta ari uzvardu man shi jaukaa meitene nenosauca, es izdomaju, ka vairs nevelos nekadas negacijas, noveleju jauku dienu un aizgaju.Melnos santimus vinja tomer beigas pienjema.
Jautajums - vai es esmu tiesiga prasit nejauka pardeveja uzvardu, lai rakstitu sudzibu, vai vinjiem man tas nav jaaizpauzh?