es vēl aizvien neguļu. sarakstījos ar puisi, kuram es jau sen patīku, neliek mani mierā, nevar mani aizmirst, man viņš pirms 3gadiem salauza sirdi.. tagad pašai ir puisis ar kuru kopā esmu jau gandrīz gadus, bet vairs neesmu pārliecināta vai viņš ir tas ar ko gribu būt arī turpmāk.bet šķirties arī nevaru saņemties un arī negribās, nezinu, nesaprotu sevi.
bet tas puisis, kas man raksta, nejūtu vairs to, ko agrāk, bet vienaldzīgs arī nav. un tā nu es te sēdēju viņš man atkal uzrakstīja, flirtē ar mani, atzīstās simpātijās, raksta, kā gribētu mani samīļot u.t.t. es protams neko tādu nerakstu un neatļaujos, un viņš par to nemaz neapvainojas, jo zin ka man ir puisis un nepametīšu viņu, vienkārši pļāpāju ar viņu, līdz attopos ir jau četri un beigās viņš neatbild uzrakstu ka labi tad es gulēt un viņš - ok, man te arī mana meitene atbrauca...
psc.. es uz pauzes paliku.
un tagad pati nesaprotu sevi, jo man tas iegrauza,.!! sajutos nelaimīga. nu wtf, kā viņš var man vislaik rakstīt, arī tiklīdz kā iedzēris un emocijas ņem virsroku tā nevar novaldīties un zvana raksta man. atzīstas simpātijās u.t.t. protams arī skaidrā.. bet tajā pašā laikā viņam ir meitene. !!
esmu tāda aita. un neko ar sevi nevaru padarīt.