Neviens padoms uz pasaules nelīdzēs, lai cik pareizi tie nebūtu. Domu iedzīšana prāta tumšajos kaktos arī pārāk nepalīdz, ir lietas, kas vienkārši jāizsāp, tur palīdz tikai laiks. Kādu laiku tu būsi nekāda, bet tad vienu dienu piecelsies un sapratīsi, ka dzīve aiz loga vēl aiz vien turpinās.
_paris miljons + tev :)
Es pati šobrīd arī tieši tam pašam eju cauri. Nu jau vairāk kā nedēļu. Esmu pilnīgi nekāda. Vistrakākais ir tas, ka man nav ne skola, ne darbs šobrīd, tādējādi ir fuc*ing daudz brīva laika, kuru nav ar ko aizpildīt un tas ir drausmīgi, jo, ja nav ko darīt, tad sāpes ir vēl lielākas, jo principā gandrīz visu laiku ir jādomā par viņu.
Bet jā, tam vnk ir jāizsāp.
Protams, var censties novērst domas kaut ko darot, satiekoties ar draugiem utt. Sākumā jā, tas novērsīs domas, jo prāts būs aizņemts ar citām lietām. Bet sirds vienalga būs skumja. Un tas ir līdzeklis tikai dienas laikā. Vistrakākais laiks ir pirms gulētiešanas, kad iegulies gultā, tad visas tās sāpes gāžas kā lavīna virsū un vari aizmigt tikai, kad esi nogurusi no asarām, kas saslapinājušas jau visu spilvenu.
Un ja pa dienu ir domas veiksmīgi novērstas citā virzienā, tad vakarā tā lavīna būs vēljospēcīgāka.
Laiks.... lūk tas ir maģiskais vārdiņš sirdssāpju jautājumos........
:(
303
