Uz dievkalpojumu pēdējoreiz biju pirms dažiem gadiem Ziemassvētkos. Bet savādāk- katrreiz esot kādā jaunā vietā, pilsētā, vienmēr ieiešu turienes baznīcā, nolikšu svecīti, ja iespējams.
Uz grēkusūdzi apzināti neesmu gājusi, man šķiet, ka mana grēksūdze, mana sirdsapziņa ir manī pašā, man nav vajadzīgs starpnieks cilvēku vidū.
1. klasē izgāju svētdienas skolu, tad arī obligāti bija jāiet uz grēksūdzi, bet ko tāds ķipars, īpaši centīgs un paklausīgs, varēja daudz grēkot:) Tad nu lielāko daļu fantazēju, jo kaut kas bija jāsaka, un beigās pateicu, lai Dieviņš piedod, ka es meloju, lūk arī grēks turat grēksūdzes kabīnē radās.