Mans bijušais nebija tik gudrs, lai papūlētos savu krāpšanu noslēpt. Iegūglēju viņu un man uzrādījās viņa vārds un profils iepazīšanās portālā. Sapratu, ka tas ir tikai laika jautājums, ka attiecības tiks izbeigtas no manas puses. Tālāk sekoja iespējama daudzu meiteņu rīcība piereģistrējos, izveidoju viltus profilu, sāku saraksti, aicināju uz tikšanos, kurai viņš piekrita. Aizgāju uz satikšanos es pati, izliekoties, ka esmu viņam nejauši uzkrējusi virsū. Bija interesanti pavērot kā viņš nervozēja. Lai nu kā, ar to notikumu vēl kaut kā sadzīvoju, meklēdama vainu arī sevī. Bija viena reize, ka viņš nozuda uz pāris dienām.. spontāni aizbraucu uz citu pilsētu draudzenes satikt. Ejot garām vienam veikalam, pēkšņi aiz stikla ieraudzīju savu draugu ar citu meiteni pie sāniem.. Sapratu, ka vaina īsti nebija manī, kā tajā, ka šis cilvēks ir tāds, kurš nespēj būt ar vienu sievieti. Es tā nevēlējos un aizgāju.
Tagad, kad pašam jau ir sieva un 3 gadīga meitiņa, nekas nav mainījies. Kopīgie paziņas uzņemas vēstnešu lomu, domādami, ka mani vēl interesē viņa gaitas. Žēl to meiteni, kas ir ar viņu, jo gluži laimīga viņa nav..