Nav kompānija? -Ir ideja!

Līdz šim lielākoties visur ir nācies iet vienai - ja nu vienīgi uz teātri,to mēs parasti apmeklējam ģimenes lokā.
Kino vienai iet pat patīk,labāk var novērtēt filmu,koncentrēties uz savām izjūtām,nevis visiem tiem "eu,tu šito redzēji? Paskaties" u.t.t,ko parasti saka tas cilvēks,ar kuru ej kopā :D
Vienīgais parasti uznāk tāds skumjais,it īpaši,ja rindā visi sēž pa divi un es tāda forever alone :D

Man nepatiik kino, jo nespeeju tik ilgi noseedeet. Pusdienot vai vakarinjot ir dazkaart pat labaak vienai, jo paareejie ar runaashanu traucee eest. Visvairaak kaitina, kad kaads uzdod jautaajumu, kad man ir pilna mute ar eedienu. Ar viiru un tuvaakajiem draugiem eedam klusumaa, runaajam tikai tad, kad eediens ir pabeigts vai starp eedieniem.

Es varu aiziet viena uz kino, pastaigāties, iepirkties, pusdienot. Vienreiz pat aizgāju uz bāru (tā bija pirmā un pēdējā reize, bet tai vakarā es iepazinu lieliskus cilvēkus).

Pusdienot vai vakarinjot ir dazkaart pat labaak vienai, jo paareejie ar runaashanu traucee eest.

+

Esmu bijusi uz kino viena un arī kafejnīcas pāris reizes apmeklēju vientulībā, bet man nepatika. Kaut kā skumji vienai...

Pusdienot vienai, mierigi! Skrienot pa centru tak nezvanisies savejiem un negaidis, ja gribas est. Citur vienai nav buts, bet uz kino it mierigi ietu. Un ja gribetos redzet ari uz teatri.

Lielākoties visur eju viena. Uz kino, teātri, pusdienās, bez problēmām arī uz koncertiem un klubiem. Pierasts jau, esmu kļuvusi pašpārliecinātāka, pašpietiekamāka, redzu vairāk detaļu, ir laiks pavērot apkārtējos. Visu laiku komunicējot ar kādu daudz kas paslīd garām.

man tomēr kaut kā nepatīk vienai. Tāpēc man katrai situācijai ir cits cilvēks. Uz kino eju ar vienu, teātri - ar citu utt.
Lai gan iepirkties man tomēr patīk vienai, jo tad neviens netraucē, varu pētīt cik ilgi gribu un nav jāklausās nevajadzīgi komentāri, ka tas par dārgu vai tas pārāk "sūdīgs" :D

Esmu gājusi viena uz kino, kad reāli negribas sēdēt mājās, bet tas nebija veiksīgākais man gājiens :D Tieši biju izsķīrusies ar draugu un uzskrēju virsū meitenei, ar kuru viņam tur viss bīdījās :P Centos izlikties neredzama, lai gan smiekli no kompānijas no pēdējās rindas izskanēja visai skaļi.

Man patīk iepirkties vienai, bez steigas 100x piemērīt kko, tad pārdomāt aiziet atpakaļ un pielaikot vēlreiz, kad esmu kaut ko noskatījusi, tad varu uzjautāt kāda viedokli, bet tā man nepatīk iepirkties kopā, nepatīk, kad mani steidzina vai visu laiku kaut ko komentē.

Protams, ka esmu arī pusdienojusi vai vakariņojusi viena ārpus mājām, arī tas man nešķiet nekas traks. Man vispār jau kopš bērnības ir īpašība, ka ik pa laikam patīk pabūt vienai ar sevi, savām domām :)

Nav bail no savas kompānijas - viena esmu gājusi uz bāriem, kino, restorāniem, teātri, operu un vispār jebkur. Tā var lieliski iepazīties ar jauniem cilvēkiem, ja pietiek izmanības un pašapziņas. Tādā veidā esmu sev ieguvusi daudzus jo daudzus paziņas.

Varu iet viena uz koncertu, kino, šad tad arī uz bāriem eju viena, ja zinu, ka tur tajā vakarā varētu būt līdzīgi domājoši cilvēki, ar kuriem izvērst sarunas. Kad esmu dzērusi, tad vispār vienalga. Vienīgi uz teātri vienmēr eju ar kādu.

Esmu vienreiz bijusi uz kino viena... nu nez, ar kādu jautrāk.
Ēst gan nav problēmu vienai. To jebkurā laikā :D
Uz teātri vai klubu, vai bāru, vai kko tamlīdzīgu laikam viena neietu. Nav arī gadījies.

Protams, biežāk jau uz kino eju ar kādu kopā, bet esmu gājusi arī viena bez problēmām. Ko jūs tajā kino tādu darāt, ka vajag vēl kādu? Esat no tām, kas visu laiku vārās un komentē filmu, traucējot apkārtējiem?

Uz teātri gan saprotu, jo ir pārtraukumi un tad varētu būt garlaicīgi vienam (pati arī nekad neesmu bijusi viena teātrī). Bet kino???

Esmu braukusi viena uz pludmali, gājusi uz koncertu. Man nav daudz draugu, tāpēc tā sanāca..

Vienīgais parasti uznāk tāds skumjais,it īpaši,ja rindā visi sēž pa divi un es tāda forever alone

No šīs sajūtas es visvairāk baidos :D

Ance Nav bijis mazliet bail vienai iet uz bāru? Tīri no drošības viedokļa. Ja nu piesienas kāds aizdomīgs tips?